Saule tikko pacēlās virs Mārtiņa ielas māju jumtiem, ieliedams zeltainus stariņus uz nogurušajiem iedzīvotājiem, kas devās savos rīta steigā.

As the sun rose above the rooftops of Mārtiņa Street, casting golden rays onto the weary residents making their way through their morning rush, the street was bustling with people performing their daily ritual - the journey to work.

Mārtiņa iela bija pildīta ar cilvēkiem, kas veica savu ikdienas rituālu - ceļu uz darbu.

Līga walked along the street, holding a large paper cup of hot coffee.

Līga soļoja pa ielu, rokās turēdama lielu papīra krūzi ar karstu kafiju.

She was a young accountant with green eyes and red hair that glistened in the sunlight.

Viņa bija jauna grāmatvede ar zaļām acīm un sarkaniem matiem, kas mirdzēja saules gaismā.

Līga was known for her kindness and peaceful demeanor.

Līga bija pazīstama ar savu laipnību un miermīlīgumu.

Today, she was running late, so she walked faster than usual.

Šodien viņa bija aizkavējusies, tāpēc gāja straujāk par parasti.

At the same time, Juris was also hurrying to work on Mārtiņa Street.

Tai pašā brīdī Mārtiņa ielā uz darbu steidzās arī Juris, jauks zēns ar tīriem ziliem acīm, kurš strādāja netālu esošajā bankā.

He was a friendly guy with clear blue eyes, working at the nearby bank.

Viņš mīlēja savu darbu un vienmēr bija smaidīgs.

He loved his job and was always smiling.

Pūlī viņš turēja plecu somu un klausījās mūziku caur austiņām.

In the crowd, he carried a shoulder bag and listened to music through his headphones.

Nejauši abi nāca pretī vienam otram, nevis pretējos trotuāra malās, kā parasti notiek šādos rītos.

By chance, the two of them came face to face with each other, rather than on opposite sides of the sidewalk as is usual on these mornings.

Līga paraudzījās uz savu telefonu, atbildot uz svarīgu īsziņu no kolēģa.

Līga glanced at her phone, responding to an important message from a colleague.

Tajā pašā mirklī, kad viņa paceļ acis no ekrāna, viņas plecs saskaras ar Jura plecu somu.

In the same moment she lifted her eyes from the screen, her shoulder collided with Juris's bag.

Kafijas krūze lido gaisā un nolaižas tieši uz Jura krekla, izliejot visu saturu viņa priekšā.

The coffee cup flew into the air and landed directly on Juris's shirt, spilling its entire contents in front of him.

Karstā kafija izplatās pa baltu audumu, atstājot lielu tumšu traipu.

The hot coffee spread across the white fabric, leaving a large dark stain.

Līga sastingst, apjukusi.

Līga froze, flustered.

"Es.

"I...

es esmu tik ļoti atvainojusies!

I am so sorry!"

" viņa atkārto, kad Juris izņem austiņas no ausīm un pārsteigts paskatās uz savu samērcēto kreklu.

she repeated, as Juris took out his earphones, surprised, and looked at his soaked shirt.

"Nekas, nekas," atlaidīgi smejas Juris, noslaucīdams kafiju no savas jakas.

"It's okay, it's okay," Juris laughed it off, wiping the coffee from his jacket.

"Tā gadās.

"It happens.

Galvenais, ka tu esi kārtībā," viņš piebilst ar mierinošu balss toni.

The main thing is that you're okay," he added in a reassuring tone.

Līga, nedaudz mierināta, bet joprojām satraukta, piedāvā nākamajā kafejnīcā nopirkt viņam jaunu kafiju un samazgāt kreklu.

Somewhat comforted but still nervous, Līga offered to buy him a new coffee and to clean his shirt at the next café.

Juris piekrīt, un abiem dodoties uz tuvāko kafejnīcu, viņi sāk saistīt sarunu.

Juris agreed, and as they made their way to the nearest café, they began to engage in conversation.

Tā pati rīta nelaime kļūst par neticamu laimes gadījumu, kad abi saprot, ka viņiem ir kopīgas intereses un hobijs - mīlestība pret grāmatām.

The morning mishap turned into an incredible stroke of luck when they realized they shared common interests and hobbies - a love for books.

Kafejnīcā viņi pavadīja ilgāku laiku nekā bija plānojuši, aizmirstot par darbu un talking par savām mīļākajām grāmatām.

They spent more time in the café than they had planned, forgetting about work and talking about their favorite books.

Kad laiks bija pienācis doties, Juris un Līga apmainījās telefonu numuriem un solījās, ka drīz atkal satiksies.

When it was time to go, Juris and Līga exchanged phone numbers and promised to meet again soon.

Rīta neveiklība kļuva par brīnišķīgu iespēju izveidot jaunu un cerīgu sakaru.

The morning mishap had turned into a wonderful opportunity to form a new and hopeful connection.

Kad Līga un Juris atevaļināja no kafejnīcas, Mārtiņa iela vēl jo vairāk rotājās saules gaismā, un, iespējams, viņu jaunais draudzības stāsts bija tikai sācies.

As Līga and Juris left the café, Mārtiņa Street was even more adorned in the sunlight, and perhaps their new story of friendship had only just begun.