Vienu skaistu pavasara rītu Ansis un Līga nolēma apmeklēt veco Rīgas pilsētu.

One beautiful spring morning, Ansis and Līga decided to visit the old city of Riga.

Saule spēlējās uz bruģa, un putni dziedāja koku zaros.

The sun was playing on the cobblestones, and birds were singing in the tree branches.

Bet pirms viņi to pamanīja, Ansis un Līga bija apmaldījušies starp senajām, šaurajām ieliņām.

But before they knew it, Ansis and Līga had gotten lost among the ancient, narrow streets.

Kad jau bija kādu brīdi gājuši, bērni pēkšņi sadzirdēja mīkstus soļus aiz sevis.

After walking for a while, the children suddenly heard soft footsteps behind them.

Viņi apgriezās un ieraudzīja lielu pelēku ēzeli, kas viņus sekoja ar ziņkārīgu skatienu.

They turned around and saw a large grey donkey following them with a curious look.

Ansis uzjautāja: "Kurš ir šis ēzelis?

Ansis asked, "Who is this donkey?"

" Līga nosmēja: "Varbūt viņš mūs varēs izvest no šī labirinta!

Līga laughed, "Maybe he can lead us out of this maze!"

"Bērni nolēma ēzeli saukt par Jāni.

The children decided to name the donkey Jānis.

Ansis un Līga pagrieza pa nākamo ielu, kur bija mazāk cilvēku, un Jānis sekoja aiz tiem.

Ansis and Līga turned onto the next street, where there were fewer people, and Jānis followed behind them.

Uzreiz viņš kļuva par viņu ceļa biedru, un bērni sajutās mazāk apjukuši.

Soon, he became their companion, and the children felt less confused.

Viņi gāja un gāja, līdz nonāca pie mazas laukuma, kur bija sēdvietas un vecs strūklaka.

They walked and walked until they reached a small square with benches and an old fountain.

Ansis ieteica atpūsties un dot ēzelim dzert, kamēr viņi meklē ceļu mājup.

Ansis suggested taking a break and letting the donkey drink while they looked for their way home.

Jānis dzēra no strūklakas, bet bērni pamanīja karti pie strūklakas malas.

Jānis drank from the fountain, and the children noticed a map at the edge of the fountain.

Ansis, izmantojot karti, atrada ceļu atpakaļ uz iepazīto ielu.

Using the map, Ansis found the way back to the familiar street.

Uz galvenās ielas viņi satika savus vecākus, kuri bija noraizējušies.

On the main street, they met their parents, who had been worried.

Ansis un Līga pastāstīja par savu piedzīvojumu un jauno draugu Jāni.

Ansis and Līga told them about their adventure and their new friend Jānis.

Visi kopā smējās, un ēzelis likās priecīgs, ka bija palīdzējis.

Everyone laughed together, and the donkey seemed happy to have helped.

Vecāki palīdzēja bērniem pateikt Jānim paldies.

The parents helped the children thank Jānis.

Ēzelis maigi maucis un devās atpakaļ uz ieliņām, no kurām bija nācis.

The donkey gently nuzzled them and went back to the streets from which he had come.

Ansis un Līga ar smaidu uz lūpām vienojās, ka vecajai Rīgai vienmēr piemīt burvība un pārsteigumi, un viņu piedzīvojums bija beidzies ar laimīgām atmiņām.

Ansis and Līga, with smiles on their faces, agreed that the old Riga always has its own charm and surprises, and their adventure ended with happy memories.