Līga bija sajūsmā.

Līga was thrilled.

Viņa mīlēja sestdienas tirgus dienas Rīgā.

She loved the Saturday market days in Riga.

Gaiši saules stari metās pār krāsainajiem stendiem, kur pārdevēji piedāvāja svaigus augļus, dārzeņus un citus lauku labumus.

Bright sunlight poured over the colorful stalls where vendors offered fresh fruits, vegetables, and other countryside delights.

"Šodien ir skaista diena," pie sevis domāja Līga.

"Today is a beautiful day," Līga thought to herself.

Viņa gaidīja savus draugus Artūru un Jāni.

She was waiting for her friends Artūrs and Jānis.

Abi draugi bija kā day un nakts.

Both friends were like day and night.

Artūrs vienmēr bija neveikls un aizmāršīgs, bet Jānis – prātīgs un organizēts.

Artūrs was always clumsy and absentminded, while Jānis was thoughtful and organized.

Drīz ieradās Artūrs.

Soon Artūrs arrived.

Viņš skrēja uz Līgu ar lielu smaidu un ziedu pušķi rokā.

He ran to Līga with a big smile and a bouquet of flowers in hand.

"Lūk, Tev!

"Here you go!"

" viņš teica un pasniedza pušķi.

he said and handed her the bouquet.

Bet pēkšņi, Artūra kāja aizrāvās par banāna mizu.

But suddenly, Artūrs slipped on a banana peel.

Viņš mētājās gaisā un nokrita tieši uz lielas ābolu kaudzes.

He flailed in the air and landed right on top of a large pile of apples.

Āboli lidoja visās pusēs.

Apples flew in all directions.

Sākās haoss.

Chaos ensued.

Pircēji apstājās un skatījās.

Shoppers stopped and stared.

Artūrs gulēja zemē, apbēdināts un izbiedēts.

Artūrs lay on the ground, dismayed and frightened.

Līga palika mierīga.

Līga remained calm.

"Vai ar tevi viss kārtībā, Artūr?

"Are you okay, Artūrs?"

" viņa vaicāja.

she asked.

Artūrs uzlūkoja un teica: "Jā, esmu kārtībā, bet āboli.

Artūrs looked up and said, "Yes, I'm okay, but the apples...

es tiem jāpievērš uzmanība.

I need to pay attention to them."

"Tieši tad ieradās Jānis.

Just then, Jānis arrived.

Viņš redzēja haosu un ātri saprata, kas noticis.

He saw the mess and quickly understood what had happened.

"Mums jāpalīdz sakārtot," Jānis teica.

"We need to help fix this," Jānis said.

Viņi visi kopā sāka pacelt ābolus.

Together, they began to gather the apples.

Arī citi tirgus apmeklētāji nolēma palīdzēt.

Other market-goers also decided to help.

Lēnām haoss pārvērtās atkal kārtībā.

Slowly, the chaos turned back into order.

Pabeidzot darbu, ābolu pārdevēja pateicās viņiem un dāvāja grozu ar āboliem kā pateicību par palīdzību.

After finishing the task, the apple seller thanked them and gave them a basket of apples as a token of gratitude for their help.

Artūrs, kaunīgs, pieņēma dāvanu un teica paldies.

Artūrs, embarrassed, accepted the gift and said thank you.

Dienas beigās Līga, Artūrs un Jānis apsēdās parksā ar saviem āboliem.

At the end of the day, Līga, Artūrs, and Jānis sat in the park with their apples.

Viņi smējās par savu piedzīvojumu.

They laughed about their adventure.

Artūrs atzina, ka viņam vajadzēs būt uzmanīgākam.

Artūrs admitted that he needed to be more careful.

Saule laistījās pār Rīgas ezeriem, un viņi sapratā, ka pat neveiklais incidents var viņus saliedēt un padarīt dienu krāsainu, līdzīgi tirgus stendiem.

As the sun set over the lakes of Rīga, they realized that even an awkward incident could bond them and make the day colorful, much like the market stalls.

Un Artūram bija svarīga mācība - vienmēr skatīties zem kājām.

And Artūrs learned an important lesson - to always look under his feet.