Rīgas sirdī, kur Daugavas viļņi maigi skūpsta krastus, dzīvoja divi draugi – Juris un Līga.

In the heart of Riga, where the waves of the Daugava gently caress the shores, lived two friends - Juris and Līga.

Bijusi silta pavasara diena, un Jura acīs spēlējās saules stari.

It was a warm spring day, and the sun was playing in Juris's eyes.

Viņš staigāja pa ielu, rokās turēdams telefonu un rakstīdams kārtējo ziņu savam draugam.

He walked down the street, holding his phone and texting his friend.

Līga gāja viņam pretī, ieraugot, kā Juris savā pasaulē iegrimis mazajā ekrānā.

Līga walked towards him and noticed Juris immersed in his own world on the small screen.

Tā smējoties par modernajām tehnoloģijām, Līga nenovērsa skatienu no Jura.

Laughing about modern technology, Līga didn't take her eyes off Juris.

Tieši tajā brīdī, Juris, neuzmanīgs un aizrauts ar saraksti, ietriecās ielas malā stāvošā stendā.

At that moment, Juris, unaware and engrossed in the message, bumped into the stand on the side of the street.

Līga aizturēja elpu, bet, redzot, ka Juris stāv kājās un noskūpstījis tikai savu lepnumu, viņa sāka smieties.

Līga held her breath, but seeing Juris standing on his feet and only kissing his pride, she started to laugh.

Smiekli bija tik skaļi un dzidri, ka pat gājēji apkārt atvēra savas rūpju saslogotās sirdis priekam.

The laughter was so loud and clear that even the passersby opened their burdened hearts to joy.

Juris, sapratuši, kas noticis, kļuva sarkans kā zemeņu deserts.

Realizing what had happened, Juris turned as red as a strawberry dessert.

Taču viņa ego bija mazāks par viņa sirdi, un lēnām viņa mutē parādījās smaids.

But his ego was smaller than his heart, and slowly a smile appeared on his lips.

Viņš pasmaidīja un, pacelis acis, teica: "Man laikam vajadzētu vairāk pievērst uzmanību pasaulei apkārt, nevis tikai telefonam.

He smiled and, looking up, said, "I guess I should pay more attention to the world around me rather than just my phone."

"Līga piedāvāja viņam roku, un abi draugi devās tālāk pa skaisto Rīgas ielu, vienmēr atceroties, ka reizēm jāpaceļ acis no ekrāna, lai redzētu pasauli.

Līga offered him her hand, and the two friends continued further down the beautiful streets of Riga, always remembering that sometimes they should lift their eyes from the screen to see the world.

Un tā sanāca, ka šis nelielais negadījums viņiem abiem atgādināja par patiesām vērtībām – draudzību, prieku un dzīves nejaušo paceļošu smieklu skaņu.

And so it happened that this small accident reminded them both of true values - friendship, joy, and the spontaneous sound of laughter in life.

Juris un Līga turpināja savu ceļu cauri Rīgai, tagad, pie katra stenda vai līkuma, viens otru brīdinot ar maigu smaidu.

Juris and Līga continued their journey through Riga, now, at each stand or corner, reminding each other with a gentle smile.