Vienā siltā pavasara dienā Vecrīgā, tur, kur bruģētie ieliņi šķērso senas ēkas un vēstures elpa maigi pieskaras ikvienam, kas pagalam, pilsētas sirdī, uz brīdi atnāca trīs draugi: Līga, Jānis un Daina.

On a warm spring day in the Old Town, where the paved alleys intersect old buildings and the scent of history gently touches everyone who wanders into the heart of the city, three friends came for a visit: Līga, Jānis, and Daina.

Līga vienmēr bija pilna ar enerģiju un smaidu.

Līga was always full of energy and smiles.

Viņa bija tas cilvēks, kurš radīja saulainas dienas pat, ja ārā līja lietus.

She was the kind of person who could make a sunny day, even when it was raining outside.

Jānis, glītāks no visiem draugiem, bija tāds, kas mēdza mierīgi vērot notikumus un mazliet klusāks par pārējiem.

Jānis, the most handsome of the friends, was the type to calmly observe events and a bit quieter than the others.

Savukārt Daina vienmēr bija vērīga un uzmanīga, nespējot paiet garām jebkuram neparastam notikumam.

Meanwhile, Daina was always observant and attentive, unable to pass by any unusual event without notice.

Skaidrā dienā viņi devās uz Vecrīgu, lai izbaudītu nedēļas nogali.

On the clear day, they went to the Old Town to enjoy the weekend.

Pēkšņi viņus pārsteidza kāds ārzemnieks, kurš stāvēja aizraujot sarunātā poza pie vienas no Vecrīgas skaistākajām skulptūrām.

Suddenly, they were surprised by a foreigner standing in an engaging conversation pose with one of the most beautiful sculptures in the Old Town.

Tūrists, acīmredzami domādams, ka tas ir īsts cilvēks, uzsāka sirdslietu izkrāsošanu.

The tourist, obviously thinking it was a real person, began to engage in heart-to-heart conversations.

"Kā jums šeit patīk, ne?

"How do you like it here?"

" viņš jautāja statujai, it kā gaidīdams atbildi.

he asked the statue, as if expecting an answer.

Līga, Jānis un Daina apstājās un uzmanīgi vēroja šo skatu.

Līga, Jānis, and Daina stopped and watched this scene attentively.

Viņiem bija grūti noturēt smieklu, redzot, ka tūrists turpina runāt, ar aizvien lielāku aizrautību stāstot par saviem piedzīvojumiem un prātojot, kurp viņš dosies tālāk.

They found it difficult to hold back their laughter as they saw the tourist continue to talk with increasing enthusiasm, sharing his adventures and pondering where he would go next.

"Ak, piedodiet, kā jūs sauc?

"Oh, I'm sorry, what's your name?"

" beidzot tūrists jautāja skulptūrai, vēl arvien nenojaušot savu kļūdu.

the tourist finally asked the sculpture, still not realizing his mistake.

Te Līga nevarēja vairs turēties.

Here Līga couldn't hold back any longer.

Viņa soli piegāja pie tūrista un ar mīlīgu smaidu teica: "Viņu sauc Milda, bet, redziet, viņa ir diezgan klusa.

With a lovely smile, she approached the tourist and said, "Her name is Milda, but, you see, she's quite quiet."

"Tūrists nedaudz uzpīkstēja, tad apjuka un apsarka, kad saprata, ka ir runājis ar skulptūru.

The tourist chuckled a bit, then became flustered and blushed when he realized he had been talking to a sculpture.

Visi ap stāvo tie skatītāji sāka sirsnīgi smieties.

Everyone around them started to laugh heartily.

Jānis, mēģinot palīdzēt, klātienē izskaidroja, ka šī ir viena no mīļākajām Vecrīgas statujām.

Jānis, trying to help, explained that this was one of the beloved sculptures in the Old Town.

Daina, pievienojoties, piedāvāja viņam īstu ekskursiju apkārt Vecrīgai.

Daina, joining in, offered him a real tour around the Old Town.

Tūrists saprata, ka šī neērtā situācija ir kļuvusi par jautru notikumu un siltu atmiņu no viņa ceļojuma Latvijā.

The tourist realized that this awkward situation had turned into a fun experience and a warm memory from his trip to Latvia.

Viņš pieņēma piedāvājumu, un Līga, Jānis un Daina kļuva par viņa ceļvežiem.

He accepted the offer, and Līga, Jānis, and Daina became his guides.

Līdz saulrieta laikam, viņi kopīgi bija klīduši cauri Vecrīgas šaurajām ieliņām, dalījušies stāstos un smieklos.

By sunset, they had wandered together through the narrow streets of the Old Town, sharing stories and laughter.

Kad viņi visbeidzot izgāja uz Daugavas krastu, lai baudītu krāsainu saulrieta skatu, tūrists teica: "Šis bija viens no maniem īpašākajiem piedzīvojumiem.

When they finally reached the banks of the Daugava River to enjoy the colorful sunset view, the tourist said, "This has been one of my most special experiences.

Un es īstenībā esmu pateicīgs Milda klusajai dabai, jo bez viņas es nekad nebūtu iepazinis jūs, jaunos draugus.

And I am actually grateful for Milda's quiet nature, because without her, I would never have met you, my new friends."

"Viņi visi apmainījās ar kontaktiem un apsolījās uzturēt saikni.

They all exchanged contacts and promised to stay in touch.

Vecrīgas sirds bija sakausējusi ne tikai vēsturi un skaistumu, bet arī jaunas draudzības un atmiņas, kurās, pavisam iespējams, Milda arī spēlēja savu mazo lomu.

The heart of the Old Town had melted not only history and beauty, but also new friendships and memories, in which, quite possibly, Milda also played her small role.