Vienā saulainā pēcpusdienā Jānis un Līga nolēma doties ekskursijā pa Rīgas vecpilsētu.

On a sunny afternoon, Jānis and Līga decided to go on a tour of the Old Town of Riga.

Abi bija nolēmuši atklāt pilsētas noslēpumus, iepazīstot tās ieliņas kā savu piecu pirkstu galus.

They were determined to uncover the city's secrets, getting to know its streets like the backs of their hands.

Viņi gāja garām Domam, apskatīja Melngalvju namu un iegriezās kādā mazā ieliņā.

They walked past the Dome Cathedral, admired the House of Blackheads, and turned into a small narrow street.

Ieliņa šķita šaurāka un vijīgāka nekā jebkad pirms tam.

The street seemed narrower and more winding than ever before.

Ēkas stāvēja klusi, akmeņu bruģējums klusēja zem viņu kājām.

The buildings stood quietly, the cobblestone pavement silent beneath their feet.

"Šeit ir tik labirintisks," Jānis teica, "bet tas padara pilsētu vēl aizraujošāku!

"It's so labyrinthine here," Jānis said, "but it makes the city even more exciting!"

"Šķiet, ka ar katra soļa viņi iegāja vēl vienā un vēl vienā līķa, un drīz vien Jānis un Līga saprata, ka ir pazuduši.

With every step, it seemed they entered another and another alley, and soon Jānis and Līga realized they were lost.

Viņi griezās pa labi, tad pa kreisi, vēl reizi pa labi, bet ikreiz atgriezās pie tās pašas mazas laukuma.

They turned to the right, then to the left, then right again, but each time they ended up at the same small square.

"Varbūt mums vajadzētu lūgt palīdzību," Līga teica.

"Maybe we should ask for help," Līga said.

Bet pirms Jānis varētu atbildēt, neliela ekskursiju grupa pagrieza stūri un apstājās blakus tiem.

But before Jānis could respond, a small tour group turned the corner and stopped next to them.

Ekskursijas vadītājs runāja angļu valodā un izskaidroja senās ēkas leģendas un mītus.

The tour guide spoke in English, explaining the legends and myths of the ancient buildings.

Bez plaša apspriešanās Jānis un Līga pievienojās grupai, viltus uzjautrinoties par stāstiem, it kā būtu ārvalstu tūristi.

Without much discussion, Jānis and Līga joined the group, pretending to be foreign tourists enjoying the stories.

Grupa devās cauri vēsturiskajiem kvartāliem, garām mežģīņu logiem un cietiem durvju vārtiem.

The group passed through historic quarters, past lace curtains and solid door gates.

Jānis un Līga uzzināja tik daudz par pilsētu, ko uzskatīja par zināmu.

Jānis and Līga learned so much about the city they thought they knew.

Viņi dzirdēja par slēptiem dārgumiem, par spokiem un par varoņdarbiem aizvadītajos laikos.

They heard about hidden treasures, ghosts, and heroic deeds of the past.

Beidzot ekskursija nonāca Livu laukumā, kur vienmēr bija dzīvība un rosība.

Finally, the tour arrived at Livu Square, where there was always life and activity.

Pēkšņi viņiem vairs nebija grūtību atrast savu ceļu mājās.

Suddenly, they had no trouble finding their way home.

Jānis un Līga ar smaidu atvadījās no pārējiem tūristiem un ekskursijas vadītāja, vienam otram raugoties acīs ar saliedētas piedzīvojuma sajūtu.

Jānis and Līga said goodbye to the other tourists and the tour guide, looking at each other with a shared sense of adventure.

"Viens no labākajiem veidiem, kā atkārtoti atklāt savu pilsētu, ir pazust tajā," Jānis teica un Līga piekrita, sajūtot, ka viņu pilsētas izpratne ir kļuvusi krāšņāka un dziļāka.

"One of the best ways to rediscover your city is to get lost in it," Jānis said, and Līga agreed, feeling that their understanding of the city had become richer and deeper.

Ekskursija laukumā bija beigusies, bet viņu Rīgas piedzīvojums turpinājās.

The tour in the square had ended, but their Riga adventure continued.