Reiz Liene pavasara rītā devās uz Rīgas Centrāltirgu.

On a spring morning, Liene went to Riga Central Market.

Viņa bija apņēmusies sagādāt vislabākos dārzeņus savas mātes dzimšanas dienas svinībām.

She was determined to get the best vegetables for her mother's birthday celebration.

Saule spēlējās starp tirgus paviljoniem un ļaudis steidza garām ar smaidiem un svaigiem pušķiem rokās.

The sun played between the market pavilions and people hurried past with smiles and fresh bouquets in hand.

Kad Liene ieradās pie dārzeņu stenda, viņa ar prieku sāka izvēlēties visu nepieciešamo.

When Liene arrived at the vegetable stand, she happily began to select everything she needed.

Tur bija sarkani tomāti, kraukšķīgi gurķi un milzīgi kāposti.

There were red tomatoes, crunchy cucumbers, and huge cabbages.

Ungārsnē tālumā viņa ieraudzīja savu draugu Mārtiņu.

In the distance, she saw her friend Mārtiņš.

Juris, tirgotājs ar draudzīgu sirdi, novēroja Lieņu ar interesi.

Juris, the friendly-hearted merchant, watched Liene with interest.

Liene domāja, ka Mārtiņš būs lielisks palīgs dārzeņu izvēlē, tādēļ nolēma pārsteigt viņu.

Liene thought that Mārtiņš would be a great help in choosing vegetables, so she decided to surprise him.

Viņa ļaužu pūlī ieraudzīja milzu zaļu objektu un, domājot, ka tas ir Mārtiņa galva, rokās ņēma virsū kāpostu un, uzlūkojot, saķēra to apkārt.

In the crowd, she saw a huge green object and, thinking it was Mārtiņš's head, she grabbed the cabbage and, looking closely, caught it.

Taču tūlīt pat saprata, ka tā nav Mārtiņa galva, bet gan ļoti liels kāposts.

But immediately she realized that it wasn't Mārtiņš's head, but a very large cabbage.

"O, piedod man, es domāju, ka tu esi Mārtiņš!

"Oh, pardon me, I thought you were Mārtiņš!"

" viņa teica, nebeidzot brīnīties par savu kļūdu.

she said, still marveling at her mistake.

Juris, tirgotājs, sirdīgi izsmējās.

Juris, the merchant, laughed heartily.

"Neviens vēl nekad nav manu kāpostu sajaucis ar cilvēka galvu," viņš teica, un viņa smiekli piepildīja tirgus gaisotni.

"No one has ever mistaken my cabbage for a human head," he said, and his laughter filled the market atmosphere.

Liene nosarkusi, bet Juris viņu ātri nomierināja, sakot: "Neviens no mums nav brīvs no kļūdām.

Liene blushed, but Juris quickly reassured her, saying, "None of us is free from mistakes.

Uz priekšu, izvēlies labākos, un es tev pat par brīvu atdošu šo milzīgo kāpostu.

Go ahead, choose the best, and I'll even give you this huge cabbage for free."

"Beigās Liene, smaidot un pateicoties par tirgotāja dāsnumu un sapratni, aiznesa kāpostu līdzi.

In the end, smiling and thanking the merchant for his generosity and understanding, Liene carried the cabbage with her.

Mētelis uz pleciem vairs nešķita tik smags, un gaisma tālumā bija spožāka nekā jebkad.

The coat on her shoulders no longer felt so heavy, and the light in the distance was brighter than ever.

Liene sajuta, ka, pat pilsētas troksnī un dzīves steigā, cilvēku sirdīgums un labestība vienmēr sniedz siltumu.

Liene felt that, even in the noise and rush of the city, people's kindness and goodness always bring warmth.

Un šo siltumu viņa nogādās līdz mājas durvīm, kur svinības tikai sāksies.

And this warmth she would bring to the doorstep, where the celebration was about to begin.