Rīgas saule smaida, un tirgus rosība sākas.

The sun smiles over Riga, and the hustle and bustle of the market begins.

Aija, jurģiniece ar spilgtu matu saiti, soli pārklāj Rīgas Centrāltirgu.

Aija, a girl with a bright ribbon in her hair, walks towards the Riga Central Market.

Nav ne diena, kad Aija neiet pie sava mīļākā kāpostu tīteņu pārdevēja Ansī.

There isn't a single day when Aija doesn't visit her favorite cabbage sprout seller, Ansī.

"Labrīt, Ansī," sveicina Aija, pievedinoties kāpostu tīteņu smaržai. "Dod man lūdzu desmit no tiem gardajiem."

"Good morning, Ansī," greets Aija, approaching the scent of cabbage sprouts. "Please give me ten of those delicious ones."

Ansis viņai smaida. "Protams, Aija, bet uzgaidi minūti. Man vēl jāpieņem viens zvans."

Ansī smiles at her. "Of course, Aija, but please wait a minute. I need to take one more call."

Aija klaigā atsaucas, "Nav jautājumu!" un gaida. Viņa pārvietojas pie kastes ar kāpostu tīteņiem, bet nejauši aizķer savu somu par kaut ko.

Aija calls out, "No problem!" and waits. She moves towards the crates of cabbage sprouts, but accidentally catches her bag on something.

Aija izliekas uz priekšu, lai sakārtotu radušos haosu. Neredzot, kur liek rokas, Aija jūt, kā tās iegrimst siltos, mīkstos... matos?

Aija leans forward to sort out the mess. Not seeing where she's putting her hands, Aija feels them sink into something warm and soft... hair?

Pēkšņi viņa dzird izbrīnītu balsi. "Hei, kas te notiek?!"

Suddenly she hears a surprised voice. "Hey, what's going on here?!"

Aija palēkā un atpakaļ soļo. Viņas acu priekšā nav tīteņi, bet gan Juris – ilgstošs tirgus apmeklētājs, pazīstams ar savu kuplo zaļo matu šķipsnu, kam tiešām ir kāpostu krāsa.

Aija jumps back. Instead of the sprouts, she sees Juris – a regular market visitor known for his thick green hair that does indeed resemble cabbage.

Starpība vienīgā – tie smaržo pēc zāļu šampūna, nevis kāpostiem.

The only difference – it smells like herbal shampoo, not cabbage.

"Ai, Jurij, piedod!" Aija nosarkst kā biete. "Es domāju, ka tu esi kāpostu tīteņi..."

"Oops, Juris, I'm sorry!" Aija blushes. "I thought you were cabbage sprouts..."

Juris smejas. "Nu ko, tas ir kompliments vai pazemojums?"

Juris laughs. "Well, is that a compliment or an insult?"

Abi saprotas uz smiekliem, un Ansis atgriežas, pamanot nelielo sajaukumu.

Both of them understand and burst into laughter, while Ansī returns, noticing the little mix-up.

"Kad jau Juris kļuvis par manu konkurentu kāpostu biznesā?"

"When did Juris become my competitor in the cabbage business?"

Trīs draugi turpina smieties, bet Aija beidzot saņem savus tīteņus.

The three friends continue to laugh, and Aija finally gets her sprouts.

Viņa nolemj atgādināt sev – reizēm cilvēki un kāposti var izskatīties līdzīgi, bet acis ir jātura vaļā.

She decides to remind herself – sometimes people and cabbages may look similar, but one must keep their eyes open.

Un tā viņi visi turpina savu dienu tirgū, atceroties dienu, kad Aija nomainīja Juriju ar kāpostu tīteņiem.

And so they all continue their day at the market, remembering the day when Aija mistook Juris for cabbage sprouts.