Rīgas vecpilsētas ielās vienmēr kņada un burzma.

The streets of the old town of Riga were always bustling and lively.

Agnese soļoja pa bruģētajām ielām ar prieku sirdī.

Agnese walked through the cobbled streets with joy in her heart.

Bija vasaras siltā diena, un saule spēlējās uz seno ēku jumtiem, atspoguļojoties vēsturisko logu stiklos.

It was a warm summer day, and the sun played on the rooftops of the old buildings, reflecting in the historic window panes.

Agnese bija pilsētniece un mīlēja Vecrīgu – tās šauro ieliņu noslēpumainību un brīvību, ko sajuta, kad varēja vienkārši klīst starp tūristiem un ielu mūziķiem.

Agnese was a city dweller and loved the Old Town - its narrow, mysterious streets and the freedom she felt when she could simply wander among tourists and street musicians.

Šodien viņa bija ceļā uz ikgadējo Mākslas tirgu Doma laukumā, bet viņas solīs raisījās prieks un smiekli, jo viņa devās izpētīt mākslinieku radītos skaistumus.

Today she was on her way to the annual Art Fair at Dome Square, and her steps were filled with excitement and laughter as she set out to explore the beauty created by artists.

Tad viņas acis ieraudzīja Andri.

Then her eyes caught sight of Andris.

Viņš stāvēja netālu no Rātslaukuma, kustēdamies tik maz, ka likās, it kā viņš būtu viens no tiem kustību māksliniekiem, kuri spēj stundām ilgi palikt nemainīgā poza.

He stood near Ratslaukums, moving so little that it seemed as if he were one of those performance artists who could stay in a motionless pose for hours.

Agnese domāja, ka arī Andris ir uzstāšanās mākslinieks.

Agnese thought that Andris was also a performing artist.

Viņa palūkojās apkārt un ievēroja, ka neviens cits netuvoties viņam un nedod viņam naudu.

She looked around and noticed that no one else approached him or gave him money.

Pievilcīga iemiesojumā, Andris stāvēja, klausoties tālumā skanošo ielu mūziķu muzikālo melodiju, gaidot savu draugu.

In an attractive embodiment, Andris stood, listening to the musical melodies of the street musicians in the distance, waiting for his friend.

Agneses rokā jau bija dažas monētas māksliniekiem, ko viņa bija atnākusi atbalstīt.

Agnese already had some coins in her hand to support the street artists she had come to support.

Viņa soļoja tuvāk Andrim un, smaidot, ielika monētu viņa rokas priekšā atvērtajā somā, kas izskatījās kā daļa no uzstāšanās.

She walked closer to Andris and, smiling, put a coin in his open handbag, which looked like part of his performance.

Andris sašutumā palēcās uz priekšu, pēkšņi iznākot no svojas nemainīgās pozas.

Andris, in anger, lunged forward, suddenly coming out of his unmoving pose.

"Ko tu dari?

"What are you doing?"

" viņš izbrīnījās, skatoties uz Agnesi ar samulsušu skatienu.

he exclaimed, looking at Agnese with a bewildered look.

Agnese, nedaudz apmulsusi, atkāpās un skatījās viņā ar līdzjūtīgu smaidu.

Agnese, slightly puzzled, stepped back and looked at him with a sympathetic smile.

Tad viņai saprata kļūdu.

Then she realized her mistake.

"Atvaino!

"I'm sorry!

Es domāju, ka tu esi ielu mākslinieks!

I thought you were a street performer!"

" viņa sarkdama teica.

she said, blushing.

Andris, saprotot situāciju, sāka smieties.

Understanding the situation, Andris began to laugh.

"Nē, nē, es tikai gaidīju draugu šeit," Andris skaidroja, joprojām smejoties.

"No, no, I was just waiting for a friend here," Andris explained, still laughing.

Agnese jutās kautrīga, bet viņa smaids atguva viņas pārliecību.

Agnese felt embarrassed, but her smile regained her confidence.

"Tad lai veicas!

"Good luck then!"

" viņa teica ar vieglu apmulsumu savā balsī.

she said, with a slight tremor in her voice.

Tomēr neviens no viņiem negribēja tā vienkārši šķirties.

However, neither of them wanted to part so easily.

Viņu neveiklā sastapšanās bija radījusi savdabīgu savienojumu.

Their awkward encounter had created a unique bond.

"Gribi, varu tevi apmeklēt uz Mākslas tirgu?

"Would you like me to accompany you to the Art Fair?"

" Andris piedāvāja, vienlaikus gribēdams aizmirst kādreizējo nepatīkamo sajūtu.

Andris offered, wanting to forget the previous unpleasant feeling.

Agnese priecājās par šo neplānoto tikšanos un piekrita.

Agnese was thrilled about this unplanned meeting and agreed.

Viņi devās uz Doma laukumu kopā, smejas un dalījoties stāstos par viņu pilsētu – veco un mīļo Rīgu.

They headed to Dome Square together, laughing and sharing stories about their city - the old and beloved Riga.

Tas kļūdas mirklis pie Rātslaukuma bija devis sākumu jaunai draudzībai.

That moment of misjudgment at Ratslaukums had given rise to a new friendship.