Saulrieta ugunī Jūrmalas smiltīs spīdēja zeltains spīdums.

In the glow of the sunset, a golden shimmer sparkled on the sands of Jūrmala.

Jānis un Līga stāvēja uz pludmales, gaidot Līgo svētku sākumu.

Jānis and Līga stood on the beach, waiting for the start of the Līgo festival.

Viņi bija kopā kopš bērnības un vienmēr svinēja šo vakaru kopā.

They had been together since childhood and always celebrated this evening together.

Jūrmalas pludmale bija pilna ar cilvēkiem.

The Jūrmala beach was full of people.

Viņi dziedāja Līgo dziesmas un klāja galdu ar tradicionāliem ēdieniem.

They sang Līgo songs and spread tables with traditional dishes.

Līga noņēma kurpes un iegāja jūrā.

Līga took off her shoes and walked into the sea.

Viņa mīļoja viļņus, kas skāra viņas kājas.

She caressed the waves that touched her feet.

Jānis smējās un sekoja viņai.

Jānis laughed and followed her.

Nakts pienāca ātri, un visapkārt iedegās ugunskuri.

Night fell quickly, and bonfires were lit all around.

Jānis un Līga sanesa malkas kaudzes.

Jānis and Līga gathered heaps of firewood.

Viņi zināja, ka ugunskurs ir Līgo vakara sirds.

They knew that the bonfire was the heart of the Līgo evening.

Visu vakaru viņi dejoja, dziedāja un priecājās.

All evening, they danced, sang, and rejoiced.

Jānis spēlēja kokli un dziedāja tautas dziesmu.

Jānis played the kokle and sang a folk song.

Līga dejoja ap ugunskuru, viņas vainags ziedēja kā pļavas vidū.

Līga danced around the bonfire, her wreath blooming like a meadow.

Viņi abi jūtās kā sapnī, kurā viņi bija galvenie varoņi.

They both felt as if they were in a dream where they were the main characters.

Pēkšņi parādījās tumši mākoņi.

Suddenly, dark clouds appeared.

Sākās spēcīgs lietus.

A heavy rain began.

Cilvēki skūpās un smējās, nekas nespēja aizkavēt viņu prieku.

People kissed and laughed; nothing could dampen their joy.

Taču Jānis pamanīja, ka viņu ugunskurs sāk dzist.

However, Jānis noticed their bonfire starting to die out.

Viņš skrēja pēc vairāk malkas.

He ran for more firewood.

Līga izkliedza viņa vārdu, taču viņš jūtās pienākuma apziņas vadīts.

Līga shouted his name, but he felt driven by a sense of duty.

Lietus kļuva stiprāks.

The rain strengthened.

Jānis atgriezās, seja slapja no lietus un noguruma.

Jānis returned, his face wet from the rain and exhaustion.

Viņš par katru cenu vēlējās, lai ugunskurs neapdzistu.

He was determined that the bonfire should not go out at any cost.

Līga piegāja tuvāk un palīdzēja.

Līga moved closer and helped.

Viņi kopā glāba uguni, neskatoties uz nogurumu.

Together, they saved the fire, despite their fatigue.

Pēc kāda laika lietus pierima.

After a while, the rain subsided.

Uguns vairs nebija tik spēcīga, bet vēl dega.

The fire was no longer as strong but still burned.

Jānis un Līga apsēdās pie ugunskura, elsojot, bet laimīgi.

Jānis and Līga sat by the bonfire, panting but happy.

Viņi deva solījumu vienmēr būt kopā, svinēt katru Līgo vakaru un sargāt viens otru kā šis ugunskurs.

They pledged to always be together, to celebrate each Līgo evening, and to protect each other like this fire.

Nakts devās uz beigām, bet viņu draudzība un mīlestība kļuva spēcīgāka kā jebkad.

The night drew to a close, but their friendship and love grew stronger than ever.

Vējš nomierināja jūru, un visi kvēloja zem zvaigžņotās debess.

The wind calmed the sea, and everyone glowed under the starry sky.

Jānis pieglaudās Līgai, un viņu sirdīs dega uguns, ko nekas nevarēja apdzēst.

Jānis snuggled up to Līga, and in their hearts burned a fire that nothing could extinguish.