Bija zelta rudens diena, un saules stari caur meža koku lapotnēm krāsoja zeltainas ēnas uz zemes.

It was a golden autumn day, and the sun's rays, filtering through the forest canopy, cast golden shadows on the ground.

Jānis, Līga un Mārtiņš devās uz Gaujas Nacionālo parku.

Jānis, Līga, and Mārtiņš headed to the Gauja National Park.

Viņi bija sapulcējušies uz tematisko pikniku, un tēma bija "meža dzīvnieki".

They had gathered for a themed picnic, and the theme was "forest animals."

Jānim bija ezis, Līgai – zaķis, un Mārtiņš ietērpies kā lācis.

Jānis was dressed as a hedgehog, Līga as a rabbit, and Mārtiņš as a bear.

Meža saulītē izpletās sega ar dažādiem gardumiem – sviestmaizes, augļi un saldumi.

In the forest sunlight, they spread out a blanket with various treats – sandwiches, fruits, and sweets.

Jānis ar smaidu sejā pacēla sviestmaizi un devās pa mežu meklēt Mārtiņu, lai piedāvātu to savam draugam “lācim”.

With a smile on his face, Jānis picked up a sandwich and went into the forest to find Mārtiņš to offer it to his friend “the bear.”

Bet liktenis bija izspēlējis savu spēli.

But fate had played its trick.

Jānis pamanīja lielu, tumšu ēnu starp kokiem.

Jānis noticed a large, dark shadow among the trees.

“Lūk, Mārtiņš savā lāča kostīmā,” Jānis domāja.

“There's Mārtiņš in his bear costume,” Jānis thought.

Viņš tuvojās dzīvniekam, izstiepis roku ar sviestmaizi.

He approached the animal, extending his hand with the sandwich.

“Tev sviestmaize, draugs!” viņš jautri iesaucās.

“Here’s a sandwich for you, friend!” he cheerfully called out.

Bet tā nebija Mārtiņš, kurš pagriezās pret Jāni.

But it wasn't Mārtiņš who turned towards Jānis.

Tas bija meža kuilis!

It was a wild boar!

Jāņa smaids pazuda no sejas, kad kuilis dusmīgi šņāca un sāka skriet uz viņa pusi.

Jānis's smile disappeared as the boar snorted angrily and started charging at him.

“Aaa! Līga! Palīgā!” kliedza Jānis, bēgdams pa mežu.

“Aaa! Līga! Help!” Jānis screamed as he ran through the forest.

Līga un Mārtiņš dzirdēja viņa kliedzienus un steidzās uz notikuma vietu.

Līga and Mārtiņš heard his cries and rushed to the scene.

Viņi ieraudzīja Jāni, kurš skrien, un aiz viņa – kuilis.

They saw Jānis running, with the boar chasing him.

Mārtiņš, vēl savā “lāča” kostīmā, uzreiz saprata situāciju.

Mārtiņš, still in his “bear” costume, immediately grasped the situation.

“Jāni, šurp!” Mārtiņš kliedza no attāluma.

“Jāni, this way!” Mārtiņš shouted from a distance.

Jānis mainīja virzienu un skrēja uz Mārtiņu.

Jānis changed direction and ran towards Mārtiņš.

Kad viņš nonāca līdz draugiem, Līga ātri pievienojās viņiem, un visi trīs bēga tālāk mežā.

When he reached his friends, Līga quickly joined them, and all three ran further into the forest.

Kuilis, šķiet, nogura no vajāšanas un gāja uz citu pusi meklēt mierīgu vietu.

The boar seemed to tire of the chase and went in another direction to find a quiet spot.

Jānis, Līga un Mārtiņš apstājās, lai atvilktu elpu, smejoties par notikušo.

Jānis, Līga, and Mārtiņš stopped to catch their breath, laughing about the incident.

Jānis teica, “Es vairs nekad nesajaukšu kuili ar lāci, zvēru pie Gaujas!”

Jānis said, “I will never mistake a boar for a bear again, I swear by the Gauja!”

Visi trīs draugi turpināja pikniku, daloties stāstos par piedzīvoto dienu, un meža dzīvnieki vēroja viņus no droša attāluma.

The three friends continued their picnic, sharing stories about the day's adventure, and the forest animals watched them from a safe distance.

Lieliska diena nacionālajā parkā, pilna ar smiekliem un piedzīvojumiem, bija beigusies labi.

A great day in the national park, filled with laughter and adventures, had ended well.