Rīgas Centrāltirgus vienmēr ir pilns ar cilvēkiem.

The Riga Central Market is always bustling with people.

Gan pircēji, gan pārdevēji steidzas tur, lai nopirktu svaigas zivis.

Both buyers and sellers hurry there to buy fresh fish.

Bet kādu rītu Andrejs pamanīja kaut ko dīvainu.

But one morning, Andrejs noticed something unusual.

Viens zivju stends izcēlās - tajā vienmēr bija mazas sarkanas zīmītes.

One fish stall stood out—it always had small red notes.

Andrejs katru rītu devās uz tirgu, lai nopirktu zivis savai ģimenei.

Every morning, Andrejs went to the market to buy fish for his family.

Viņš bija ieinteresēts.

He was intrigued.

Vai šīs zīmītes bija kāda spēle?

Were these notes some kind of game?

Vai varbūt slepena ziņa?

Or maybe a secret message?

Andrejs nolēma izsekot noslēpumaino personu.

Andrejs decided to track the mysterious person.

Viņš ieradās tirgū agri.

He arrived at the market early.

Viss bija kluss.

Everything was quiet.

Tikai pāris cilvēku pastaigājās pa tirgu.

Only a few people were strolling around the market.

Tad Andrejs pamanīja - sarkanā mētelī ietērpts cilvēks lēnām tuvojas zivju stendam.

Then Andrejs noticed - a person dressed in a red coat was slowly approaching the fish stall.

Vīrietis vai sieviete - viņš nevarēja redzēt seju.

A man or a woman - he couldn't see the face.

Sarkanajos mētelī tā persona pažagarā ievietoja mazītiņu zīmīti un tad ātri aizgāja.

The person in the red coat placed a tiny note in the crevice and then quickly walked away.

Andrejs, nevilcinoties, piegāja pie stenda un izņēma zīmīti.

Without hesitating, Andrejs approached the stall and took the note.

Tur bija rakstīts: "Nāc uz Veco Rīgas Dzelzceļa staciju pulksten 18:00.

It read: "Come to the Old Riga Railway Station at 6:00 PM."

" Visas dienas garumā Andrejs domāja par šo zīmīti.

All day long, Andrejs thought about the note.

Viņš zināja, ka šovakar viņš dosies uz Veco staciju.

He knew that tonight he would go to the Old Station.

Kad pulkstenis rādīja 18:00, Andrejs stāvēja pie stacijas.

When the clock struck 6:00 PM, Andrejs was standing by the station.

Pēkšņi no ēnas iznāca sarkanajā mētelī tērptā figūra.

Suddenly, the figure in the red coat emerged from the shadows.

"Paldies, ka atnāci," viņa teica.

"Thank you for coming," she said.

Izrādījās, ka persona bija sieviete.

It turned out the person was a woman.

Viņas vārds bija Marta.

Her name was Marta.

Marta paskaidroja, ka viņa raksta slepenas ziņas savam brālim, kurš strādā zivju stendā.

Marta explained that she writes secret messages to her brother, who works at the fish stall.

Viņa nevarēja tieši runāt ar brāli, jo vietējās bandas uzraudzīja viņu sakarus.

She couldn't speak directly to her brother because local gangs were monitoring their communications.

Tādēļ viņa izdomāja šo sistēmu ar zīmītēm.

So she came up with this system using notes.

Andrejs uzmundrināja Martu, sakot, ka viņš palīdzēs viņiem.

Andrejs reassured Marta, saying he would help them.

Viņš pieteicās kļūt par starpnieku.

He volunteered to become the intermediary.

Tā viņi trijatā veiksmīgi apmainījās ar ziņām, neuzkrītoši nododot tās zivju stendā.

Thus, the three of them successfully exchanged messages, discreetly passing them at the fish stall.

Neviens vairāk neievēroja sarkanas zīmītes.

No one noticed the red notes anymore.

Un tirgū viss bija kā ierasts.

And everything in the market was as usual.

Bet Andrejs zināja, ka viņš ir darījis labu darbu un palīdzējis draudzīgiem cilvēkiem.

But Andrejs knew he had done a good deed and helped some friendly people.

Viņa ikdiena bija mainījusies, un viņš jutās lepns par sevi.

His daily routine had changed, and he felt proud of himself.

Rīgas Centrāltirgus turpināja griezties dzīves ritmā, bet Andrejam bija jauni draugi un liels noslēpums, ko glabāt.

The Riga Central Market continued to spin in the rhythm of life, but Andrejs had new friends and a big secret to keep.