Pār Piltiņvārta pļavu gāžas silta vasaras vakara gaisma.

Over the Piltiņvārta meadow, the warm light of a summer evening cascaded.

Cilvēki dzied un dejo pie ugunskuriem.

People sang and danced by the bonfires.

Kaut kur tuvumā skan kokle, un meitenes pina ziedu vainagus.

Somewhere nearby, the sound of the kokle could be heard, and girls were weaving flower crowns.

Māris stāvēja nedaudz nostāk no pūļa.

Māris stood a bit apart from the crowd.

Viņam patika Līgo svētki – tradīcijas, daba, bet viņš vienmēr jutās nedaudz neomulīgi lielās kompānijās.

He liked the Līgo festival – the traditions, the nature, but he always felt a little uneasy in large groups.

Ieva nāca pie Māra ar lielu, šķelmīgu smaidu.

Ieva approached Māris with a big, mischievous smile.

"Māri, tev jāiet dziedāt!

"Māris, you have to come sing!

Tauta dzied, un mēs tevi gaidām!

The people are singing, and we're waiting for you!"

"Māris neveikli pasmaidīja.

Māris smiled awkwardly.

"Labi, labi, iešu jau," viņš atbildēja, sevi pārliecinot.

"Okay, okay, I'm coming," he replied, convincing himself.

Nezinot, ka šajā pašā brīdī kāda Lauma devusies pastaigā no savas draudzeņu grupas.

Unbeknownst to him, at that very moment, a girl named Lauma had left her group of friends for a walk.

Viņai bija vajadzīgs brītiņš klusuma un mieru pēc trakulīgās dejas.

She needed a moment of quiet and peace after the wild dancing.

Pirms nedēļas viņa izšķīrās no drauga un šovakar vēlējās tikai priecāties un atbrīvoties no bēdām.

A week ago, she had broken up with her boyfriend, and tonight she just wanted to have fun and free herself from sorrow.

Māris pievienojās dziedātājiem, viņi stāvēja ap ugunskuru un skanīgi dziedāja tautasdziesmas.

Māris joined the singers, who stood around the bonfire singing folk songs heartily.

Lauma, sāku aptuveni staigāt, pievērsās šim ugunskuram.

Lauma, wandering aimlessly, was drawn towards this bonfire.

Viņa mīlēja tautasdziesmas, tās bija viņas bērnības atmiņas.

She loved folk songs; they were memories of her childhood.

Viņas sirds sitās straujāk.

Her heart began to beat faster.

Lauma izcēlās no pūļa un piegāja tuvāk ugunskuram.

Lauma stepped out from the crowd and walked closer to the bonfire.

Viņa klausījās dziesmas un zināja vārdus no galvas.

She listened to the songs, knowing the words by heart.

Viņa iestājās līdzi dziedājumiem, pamazām nonākot blakus Mārim.

She joined in with the singing, slowly moving next to Māris.

Māris skatījās viņas virzienā un sajuta, kā sirds sāk pukstēt straujāk.

Māris looked in her direction and felt his heart start to race.

Lauma uzsmaidīja, un viņš atbildēja.

Lauma smiled, and he responded in kind.

"Šīs dziesmas ir tik skaistas," Lauma teica.

"These songs are so beautiful," Lauma said.

"Jā, tās ir daļa no mūsu mantojuma," Māris piebilda.

"Yes, they are part of our heritage," Māris added.

Viņi sāka sarunu par dziesmām, tradīcijām, un par Līgo svētku burvību.

They started a conversation about the songs, the traditions, and the magic of the Līgo festival.

Lauma stāstīja par savām draudzenēm un viņas nesenajām grūtībām.

Lauma talked about her friends and her recent hardships.

Māris viņu saprata.

Māris understood her.

Viņi devās pastaigā gar upes malu, nododoties dziļākām sarunām.

They walked along the riverbank, engaging in deeper conversations.

"Bieži vien mēs atrodam mieru, kad vismazāk to gaidām," Māris sacīja.

"Oftentimes, we find peace when we least expect it," Māris said.

"Jā, un reizēm īstie cilvēki parādās, kad vismazāk to ceram," Lauma piebilda.

"Yes, and sometimes the right people appear when we hope for it the least," Lauma added.

Viņi saprata, ka ir atraduši kaut ko vērtīgu viens otrā.

They realized they had found something valuable in each other.

Krēslā viņi apmainījās kontakta informāciju un nolēma nākamnedēļ atkal satikties.

At dusk, they exchanged contact information and decided to meet again the following week.

Māris bija laimīgs un vairāk pārliecināts par sevi.

Māris felt happy and more confident.

Lauma sajuta cerību nākotnei.

Lauma sensed hope for the future.

Līgo nakts viņiem atstāja neaizmirstamas atmiņas.

The Līgo night left them with unforgettable memories.

Tas bija sākums jaunai draudzībai, iespējamai nākotnes mīlestībai.

It was the beginning of a new friendship, a possible future love.

Kaut kur tālāk ugunskuri vēl mirdzēja un meija dziesmas, nesot laimes un mīlestības vēstījumu pa Piltiņvārta pļavu.

Somewhere in the distance, the bonfires still shone and the songs echoed, carrying messages of happiness and love over the Piltiņvārta meadow.