Rīgas Centrāltirgus bija pilns ar cilvēkiem.

The Riga Central Market was bustling with people.

Blakus esošie dārzeņu stendi smaržoja svaigi.

The nearby vegetable stalls smelled fresh.

Marta staigāja starp kioskiem, mēģinot aizmirst savu satraukumu.

Marta walked among the kiosks, trying to forget her anxiety.

Šodien bija viņas pirmā diena jaunajā skolā, un viņa bija ļoti nervoza.

Today was her first day at the new school, and she was very nervous.

Viņa bija pārcēlusies uz Rīgu tikai pirms dažām nedēļām.

She had moved to Riga just a few weeks ago.

Viss bija jauns un mazliet biedējošs.

Everything was new and slightly intimidating.

Viņai ļoti gribējās izveidot jaunas draudzības un atstāt labu pirmo iespaidu.

She really wanted to make new friends and leave a good first impression.

“Andri!

"Andris!

Prieks tevi redzēt!

It's so nice to see you!"

” Marta pēkšņi izsaucās, pamanot savu draugu Andri.

Marta suddenly exclaimed, spotting her friend Andris.

Andris smaidīja un nāca pretī.

Andris smiled and came toward her.

Viņš bija Martas vecs draugs no iepriekšējās pilsētas.

He was an old friend from her previous city.

Arī viņam bija šis tas prātā, bet viņš vienmēr atrada laiku viņai palīdzēt.

He had his own concerns too, but he always found time to help her.

“Cik saprotu, esi mazliet nemierīga par skolu,” Andris sacīja, pievienojoties Martai drūzmā.

"I understand you're a bit anxious about school," Andris said, joining Marta in the crowd.

“Vispār jā,” Marta atzina.

"Actually, yes," Marta admitted.

“Vai arī tu kādreiz jūties tā?

"Do you ever feel that way?"

”Andris nodrebēja, domājot par sevi.

Andris shivered, thinking of himself.

“Jā, bet es zinu, ka tev viss izdosies.

"Yes, but I know you'll do great.

Esi tu pati.

Just be yourself.

Tas vienmēr ir vislabākais ceļš.

That's always the best way."

”Kad viņi devās prom no tirgus, Marta sāka justies mierīgāka.

As they left the market, Marta began to feel calmer.

Šis mirklis tirgū viņai bija svarīgs - atpūta no domām, kas viņu satrauca.

This moment at the market was important to her—a break from the thoughts that worried her.

Vēlāk skolā Marta klusēja un vēroja jaunās klasesbiedrus.

Later at school, Marta remained quiet and observed her new classmates.

Viņi runāja un smējās, it kā jau sen cits citu pazītu.

They talked and laughed as if they had known each other for a long time.

Tas lika Martai justies vēl vairāk viensētā, bet tad viņa atcerējās Andra padomu.

This made Marta feel even more like an outsider, but then she remembered Andris's advice.

Kad atnāca atpūtas brīdis, Marta saņēmās.

When break time came, Marta gathered her courage.

Viņa piegāja pie mazākas grupiņas skolēnu.

She approached a smaller group of students.

“Sveiki!

"Hi!

Marta esmu.

I'm Marta.

Esmu tikko pārcēlusies,” viņa teica klusi.

I've just moved here," she said softly.

Viens no skolēniem lūdza viņai pastāstīt vairāk par sevi.

One of the students asked her to tell more about herself.

Tajā brīdī ienāca Andris.

At that moment, Andris came in.

Viņš smaidīja un mudināja izvērst stāstu par viņas iepriekšējo dzīvi un kultūru, ar kuru viņa sadzīvoja.

He smiled and encouraged her to share more about her previous life and the culture she grew up with.

Marta atvērās un sāka stāstīt par savu iepriekšējo pilsētu un ieražām.

Marta opened up and began talking about her previous city and customs.

To visu klausoties, viņas jaunie klasesbiedri kļuva ieinteresēti un gaidīja vairāk.

Listening to all this, her new classmates became interested and wanted to hear more.

Pēc tam, kad skanēja zvans stundai, Marta jūtas pacilāta.

After the bell rang for the next class, Marta felt uplifted.

Viņa saprata, ka ar atvērtību var veidot saikni.

She realized that openness could create connections.

Viņa bija pārvarējusi sava veida bailes un kautrību.

She had overcome a kind of fear and shyness.

Skola nebija vairs tik biedējoša vieta.

School was no longer such a scary place.

Marta bija sākusi savu jauno gada piedzīvojumu ar pārliecību un jauniem draugiem blakus.

Marta had started her new year adventure with confidence and new friends by her side.

Andrim pateicībā pie sirds, viņa zināja – viss būs labi.

Grateful to Andris in her heart, she knew—everything would be alright.