Kazlēn, ozolu lapas krita zeltainos paklājos, vējš čukstēja stāstus senajā mācību institūtā.

Kazlēn, oak leaves fell in golden carpets, the wind whispered stories in the ancient educational institute.

Internāts, vecs kā pils ar sūnām klātām sienām, gaidīja Halovīna nakti.

The boarding school, as old as a castle with moss-covered walls, awaited Halloween night.

Tās bija dēkas pilnas dienas, kad Kaspars, ziņkārīgs piecpadsmitgadnieks ar aizrautību piedzīvojumiem, sapņoja par noslēpumu atrisināšanu.

Those were adventurous days when Kaspars, a curious fifteen-year-old with a passion for adventures, dreamed of solving mysteries.

Kādu oktobra rītu, dažas dienas pirms Halovīna, skola šalkot sāka par dīvainu notikumu.

One October morning, a few days before Halloween, the school began to buzz about a strange event.

Kāds skolnieks pazuda no kopmītnes, bet vadība to sauca par nejaušu pārpratumu.

A student disappeared from the dormitory, but the administration called it a mere misunderstanding.

Kaspars redzēja iespēju pierādīt uguni sirdī.

Kaspars saw an opportunity to prove the fire in his heart.

Viņa draudzene Līga bija skeptiska: "Kaspar, vai tu tiešām domā, ka tev tas ir pa spēkam?

His friend Līga was skeptical: "Kaspars, do you really think you can handle it?"

" Kaspars smaidot, dedzis brīnumiem, devās pie Andra, skolas prefekta.

Kaspars, smiling, burning with wonder, went to Andris, the school prefect.

"Es zinu, ka tu vari palīdzēt," sacīja Kaspars, bet Andris vēlējās saglabāt autoritāti: "Domāju, ka tas ir tikai pārpratums.

"I know you can help," said Kaspars, but Andris wished to maintain authority: "I think it's just a misunderstanding."

" Bet Andris klusi apbrīnoja Kaspara drosmi.

But Andris secretly admired Kaspars' courage.

Tad Kaspars nolēma pats risināt noslēpumu.

Then Kaspars decided to solve the mystery himself.

Nakts laikā viņš slepus staigāja pa tumšajiem gaiteņiem, izvairoties no apsargu acīm.

During the night, he secretly walked through the dark corridors, avoiding the eyes of the guards.

Viņu vadīja sajūta kā sāpju dzelonis, kas aicina uz atklāsmi.

He was guided by a feeling like a thorn of pain calling for a revelation.

Reiz viņš soļoja pa senatnīgajām, čīkstošajām grīdas dēlēm bibliotēkā, kad nejauši uzdūrās uz veco grāmatu plauktu.

Once he was walking on the ancient, creaking floorboards in the library when he accidentally stumbled upon an old bookshelf.

Atbīdījis to, atrada slepenu eju.

Moving it aside, he found a secret passage.

Droši sekojot tai, Kaspars nonāca noslēpumainā kamerā.

Following it confidently, Kaspars ended up in a mysterious chamber.

Un tur – izbiedēts, bet vesels – atradās pazudušais skolnieks.

And there – frightened but safe – was the missing student.

Viņš bija nejauši ieslēdzies, aktivizējot mehānismu.

He had accidentally locked himself in, activating a mechanism.

Kaspars palīdzēja viņam izkļūt, un abi devās atpakaļ, triumfējoši atvēruši noslēpuma dūmus.

Kaspars helped him out, and they both returned, triumphantly unraveling the mystery.

Zināšana par Kaspara drosmi uzreiz pārņēma skolu.

The knowledge of Kaspars' bravery quickly spread through the school.

Skolēni viņu slavēja, skolotāji pievēra acis uz likumu pārkāpumiem.

Students praised him, teachers turned a blind eye to the rule-breaking.

Vadība apzinājās savu kļūdu un solīja novērst šādas paviršības.

The administration acknowledged their mistake and promised to prevent such oversights.

Kaspars jutās kā zvaigzne, viņš beidzot izcēlās.

Kaspars felt like a star; he finally stood out.

Kad rudens vēji klusiēja, un Halovīns pienācis, Kaspara sirds bija drosmīga un pārliecināta.

When the autumn winds quieted, and Halloween arrived, Kaspars' heart was brave and confident.

Viņš izbaudīja jauno atzinību un sajuta īsteno piederību draugu un kopienas vidū.

He enjoyed the newfound recognition and felt true belonging among friends and the community.

Kaspars saprata, ka piedzīvojumu ceļš reizēm ir grūts, bet darbs un ticība nes augļus.

Kaspars understood that the path of adventure is sometimes hard, but work and faith yield rewards.

Un tā, rudens lapās šalkotjot, sākās jauns stāsts.

And so, with the rustling of autumn leaves, a new story began.