Rīgā, ziemas saulegriežu priekšvakarā, sniega pārslas lēni sakrīt uz Rīgas Centrāltirgus jumtiem, apburot visus, kas steidzas iegādāties nepieciešamos svētku produktus.

In Rīga, on the eve of the winter solstice, snowflakes slowly settle on the roofs of the Rīgas Centrāltirgus, enchanting everyone rushing to purchase the necessary festive products.

Jānis ierodās tirgū agri no rīta.

Jānis arrives at the market early in the morning.

Viņš savā vaļīgajā mētelī un ar sarkanu šalli ap kaklu ar stingriem soļiem virzās uz veikaliem.

In his loose coat and with a red scarf around his neck, he strides firmly towards the stores.

Jānis mīl tradīcijas.

Jānis loves traditions.

Katru gadu viņš rūpīgi izvēlas produktus tradicionālam ziemas saulegriežu vakariņam.

Every year, he carefully chooses products for the traditional winter solstice dinner.

Lai Jānim būtu vieglāk, viņu pavada Laima – jauna, dzīvīga sieviete ar mirdzošām acīm.

To make things easier for Jānis, he is accompanied by Laima – a young, lively woman with sparkling eyes.

Viņa ir Jāņa brāļameita, pilna enerģijas un jaunu ideju.

She is Jānis's niece, full of energy and new ideas.

"Onkul, vai mēs varētu šogad izmēģināt kaut ko jaunu?

"Uncle, could we try something new this year?"

" viņa jautā, kad viņi apstājas pie zivju letes.

she asks as they stop by the fish counter.

Jānis uz mirkli apstājas.

Jānis pauses for a moment.

"Laima, mums ir jāturā pie tradīcijām," viņš saka, tomēr iekšienē viņa sirds kļūst samulsusi.

"Laima, we have to stick to traditions," he says, but internally his heart feels confused.

Vai tiešām tas ir tik svarīgi?

Is it really that important?

Viņi apmeklē dārzeņu stendu, kur Laima piemin, ka viņa lasījusi par jaunu recepti ar ķirbju klimpām.

They visit the vegetable stall, where Laima mentions that she has read about a new recipe with pumpkin dumplings.

"Tas būtu tik stilīgi!

"That would be so cool!"

" Laima iesaucas.

Laima exclaims.

Jānis uzsver, ka viņi vienmēr ir gatavojuši dillītes un cepeti.

Jānis emphasizes that they have always prepared dill and roast.

Taču, kad viņš redz Laimas priecīgo seju, viņā mostas saprašana.

However, when he sees Laima's joyful face, understanding awakens in him.

"Vai tas varētu papildināt mūsu tradicionālo ēdienu?

"Could it complement our traditional dish?"

" viņš prāto.

he wonders.

Laima, sajūtot vectēva ieinteresētību, skaidro, kā tas varētu būt labs papildinājums.

Laima, sensing her uncle's interest, explains how it could be a good addition.

Katrs solis tirgū kļūst par mazāko diskusiju par ēdieniem.

Every step in the market turns into a little discussion about the dishes.

Galu galā viņi vienojas izmēģināt nelielu porciju Laimas ierosinājuma, it kā tikai pārbaudot.

In the end, they agree to try a small portion of Laima's suggestion, as if just testing.

Pēc vairākiem stendiem viņi iegādājas arī medu un skrubinātus ābolus, nepiedomājot par to, ka, iespējams, ievēro tradicionālā ceļa gājuši.

After several stalls, they also purchase honey and baked apples, not thinking too much about whether they are following the traditional path.

Taču tagad abi smaidā atzīst, ka var savienot gan veco, gan jauno.

But now, both smiling, they acknowledge that they can combine both the old and the new.

Lumina spīd spoži virs viņiem, un, soļojot sniegainajā ielā, Jānis jūt, kā saistība ar tradīcijām var būt elastīga.

The lumina shines brightly above them, and as they walk down the snowy street, Jānis feels how the connection to traditions can be flexible.

Šis ir ne parastiem Ziemas saulegrieži Jānim un Laimai.

This is not an ordinary winter solstice for Jānis and Laima.

Viņi atklāj, ka tradīcijas var attīstīties un mainīties.

They discover that traditions can evolve and change.

Viņi ciena pagātni, bet arī apskauj nākotni, kad saulīte atgriežas ienesot gaismu un jaunas cerības.

They honor the past but also embrace the future as the sun returns, bringing light and new hopes.