Rīga bija pārklāta ar vieglu sniega segu.

Rīga was covered with a light blanket of snow.

Debesis bija pelēkas, bet gaisma no Ziemassvētku lampiņām vilka siltas strīpas pār ielām.

The sky was gray, but the light from the Christmas lights drew warm stripes across the streets.

Rīgas vidusskolas 7.a klase pulcējās autobusa pieturā, gatavi pēc dažām minūtēm doties ekskursijā uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.

The 7.a class of Rīgas vidusskolas gathered at the bus stop, ready to depart on an excursion to the Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju in a few minutes.

Ieva stāvēja pati savos domās, blakus Anna un Karlis čaloja par tuvojošos Ziemassvētku ballīti.

Ieva stood lost in her own thoughts, while next to her, Anna and Karlis chatted about the upcoming Christmas party.

Viņa mīlēja muzejus un mācīšanos, bet pēdējā laikā sajūsma bija izplēnējusi aiz stresa mākoņa.

She loved museums and learning, but lately, her excitement had faded away behind a cloud of stress.

Eksāmeni un ballītes, vēlmes un cerības — tas viss kļuva par pārāk lielu izlaidību.

Exams and parties, wishes and hopes — it all became too overwhelming.

Autobusā, ceļā uz muzeju, sniegs sāk kūrēt baltas skulptūras uz logs.

On the bus, on the way to the museum, the snow began to create white sculptures on the windows.

Ieva klusēja, ausis cieši pievērsušas sarunām apkārtējiem.

Ieva remained silent, her ears closely tuned to the conversations around her.

Domas vēl klīda pie nesaprotoša ģimenes spiediena.

Her thoughts wandered to the uncomprehending family pressure.

Viņa vēlējās brīvību.

She longed for freedom.

Brīdi, elpu, skaņu, kas atbrīvotu viņas satraukto elpu.

A moment, a breath, a sound, that would free her anxious breath.

Kad viņi beidzot sasniedza muzeja vārteju, viss apkārt bija rāmīgs un klusināts.

When they finally reached the museum's gates, everything around was calm and muted.

Baļķu mājas izskatījā papildināja sniegotas cepures, un zemākajā pakalnē silts lampu starojums iezīmēja ceļu.

The log houses appeared adorned with snowy caps, and on the lower hill, the warm glow of lamps marked the path.

Viena no skolotājām sāka stāstīt par etnisko dažādību un kultūru.

One of the teachers began to talk about ethnic diversity and culture.

Ieva tomēr nespēja pievērsties viņas vārdām.

However, Ieva couldn't focus on her words.

Viņa smalki pārvietojās pa grupu un pēc brīža atdalījās.

She subtly moved through the group and eventually separated.

Viņa devās uz ezeru, kura virsma bija aizsaluši kā spogulis, gaidoša klusumā.

She went to the lake, its surface frozen like a mirror, waiting in silence.

Staigājot pa krastu, viņai kā ārprāts aizvēra redzi Kalpaku dziesmas melodiju.

Walking along the shore, she was suddenly engulfed by the melody of Kalpaku dziesmas.

Karlis, viņa klasesbiedrs, varēja to dzirdēt?

Did Karlis, her classmate, hear it?

Viņš dziedāja kā ar brīvību sirdī, skaņa liekot pasaulei griezties.

He sang as if with freedom in his heart, making the world turn with his sound.

Dziesma “Klusa nakts, svēta nakts” jāverda kā saule pēc auksta asuma.

The song “Silent Night, Holy Night” flowed like the sun after a cold snap.

Ieva apstājās, iespaidota toņiem un emocijām, kas pievērsās vārdu dziļumam.

Ieva stopped, moved by the tones and emotions that resonated with the depth of the words.

Šai brīdī viņa saprata, ka var atļauties viņas it kā aizmirstām maziem priekiem, bez vainas izjūtas.

At that moment, she realized she could allow herself to enjoy seemingly forgotten little joys, without guilt.

Karlis bija dzīvespriecīgs un spontāns.

Karlis was vibrant and spontaneous.

To viņai vajadzēja arī sev.

This is what she needed for herself.

Pēc koncerta viņa nostaigāja atpakaļ pie klases, saules stari leca cauri kamerkoka zaru pārsekam.

After the concert, she walked back to the class, as sunbeams burst through the canopy of bare branches.

Ieva vairs neraizējas par nākamo nedēļu vai Ziemassvētku vēlmju sarakstu.

Ieva no longer worried about the coming week or the Christmas wish list.

Viņa domās izplānoja nelielas escapades, atgādināt sev par kluso prieku ziemas brīnumam.

In her mind, she planned small escapades to remind herself of the quiet delight in winter's wonders.

Kad klase devās mājās, sniedzē bauda viņas sirdī.

As the class headed home, peace filled her heart.

Karlis verduzīja viņai smaidu, viņas apziņas tiksnē — dzīvē ir mieri, ja vien mēs esam pietiekoši uzmanīgi, lai tos ieraudzītu.

Karlis gave her a smile, awakening her awareness — there is tranquility in life if only we are attentive enough to see it.

Ieva bija atradusi savējo, un ar to viņa aira tālāk, mazliet vieglāk.

Ieva had found her own, and with it, she sailed on, a little lighter.