Rīgas Mākslas muzejs bija spožs un krāšņs, dekorēts ar Ziemassvētku rotājumiem, kas mirdzēja gaišajās lampu gaismās.

The Rīgas Art Museum was bright and splendid, decorated with Christmas ornaments that glittered in the bright lamp lights.

No muzeja logiem bija redzamas baltas sniegpārslas, kas klusām nolaidās uz Vecrīgas bruģakmeniem, kur svētku tirdziņi krāšņi rotāja ielas, piedāvājot piparkūkas un karstu dzērienu smaržas.

From the museum windows, white snowflakes could be seen silently descending on Vecrīga's cobblestones, where festive markets colorfully adorned the streets, offering the scents of piparkūkas and hot drinks.

Jānis un Māra soļoja pa muzeja plašajām zālēm.

Jānis and Māra walked through the wide halls of the museum.

Jānis, rūpīgi apskatot katru modernās mākslas darbu, jutās citādāk nekā parasti.

Jānis, carefully examining each piece of modern art, felt different than usual.

Viņš bija vietējais mākslas entuziasts, kurš bieži apmeklē izstādes, bet šoreiz viņa sirds sitās straujāk.

He was a local art enthusiast who often visited exhibitions, but this time his heart was beating faster.

Māra, viņa sena draudzene, bija ieradusies no ārzemēm, lai svinētu Ziemassvētkus Rīgā un atjaunotu draudzību.

Māra, his longtime friend, had come from abroad to celebrate Christmas in Rīga and renew their friendship.

"Jāni, cik skaisti!" Māra priecājās, stāvot pie liela abstrakta gleznojuma, kas pievērsa viņas uzmanību.

"Jāni, it's so beautiful!" Māra exclaimed, standing by a large abstract painting that had caught her attention.

Jānis pasmaidīja, mierīgi vērojot viņas reakciju, taču iekšēji cīnījās ar sevi.

Jānis smiled, calmly observing her reaction, yet inside he was struggling with himself.

Viņš vēlējās atzīties Mārai, ka pats ir šī gleznojuma autors.

He wanted to confess to Māra that he himself was the artist of the painting.

Uz gleznas nebija autora vārda, tikai šaurā plāksnīte ar nosaukumu.

There was no artist name on the painting, just a narrow plaque with the title.

"Laiks pastāstīt," Jānis sev teica, tomēr šaubas viņu mocīja.

"It's time to tell," Jānis told himself, but doubts plagued him.

Kā Māra reaģēs?

How would Māra react?

Vai viņa sapratīs viņa nerimstošo vēlmi izteikt sevi caur mākslu?

Would she understand his unyielding desire to express himself through art?

Viņš vienmēr baidījās no draudzības maiņas un Māras iespējami kritiska viedokļa.

He always feared the change in friendship and Māra's possibly critical opinion.

Viens solis sekoja otram, līdz Jānis beidzot apstājās blakus gleznai, kuru viņš slepus mīlēja kā savu radīto bērnu.

One step followed another, until Jānis finally stopped next to the painting he secretly loved like his own creation.

Māra uzmanīgi skatījās uz darbu: "Tā glezna... Tā ir tik iedvesmojoša. Man patīk tās krāsas, dinamika..."

Māra was attentively looking at the work: "That painting... It is so inspiring. I love its colors, its dynamism..."

Jānis ieelpoja dziļi.

Jānis took a deep breath.

Pār viņa lūpām nāca vārdus, kurus viņš tik ilgi turēja sevī: "Māra, tā ir mana glezna."

Words he had held within himself for so long came over his lips: "Māra, that is my painting."

Māra pagriezās, viņas acis mirdzēja izbrīnā un sajūsma.

Māra turned, her eyes sparkling with surprise and delight.

"Tiešām? Jāni! Tas ir brīnišķīgi!" Viņa apskāva Jāni, un viņš sajuta siltumu, kas izkliedēja viņa šaubas.

"Really? Jāni! That's wonderful!" She embraced Jānis, and he felt the warmth that dispelled his doubts.

"Māra, es vienmēr esmu sapņojis būt mākslinieks," viņš atzina, jūtot atvieglojumu.

"Māra, I have always dreamed of being an artist," he admitted, feeling relieved.

Māra smaidīja: "Tev tas izdodas. Tu noteikti tāds esi."

Māra smiled: "You succeed at it. You certainly are one."

Jāņa sirds piemājoja drosmi un iedvesmu.

Jānis's heart was filled with courage and inspiration.

Māras vārdi bija kā dāvana, uzsākot jaunu nodaļu viņa dzīvē.

Māra's words were like a gift, starting a new chapter in his life.

Ar jaunu pārliecību viņš zināja, ka šīs Ziemassvētki nebija tikai par draudzības atjaunošanu.

With newfound confidence, he knew that this Christmas was not just about renewing friendship.

Tie bija arī par jaunas, no jauna atklātas viņa pašapziņas sākumu.

It was also the beginning of a newly discovered self-confidence.

Snigšana turpinājās aiz logiem, bet viņam iekšējā saulē iemirdzējās sākušās Ziemassvētku svētības uguntiņa.

The snow continued to fall outside the windows, but within him, the spark of Christmas blessings shone in his inner sunlight.