Rīgas Starptautiskā Lidosta spīdēja Ziemassvētku rotājumos.

Rīgas Starptautiskā Lidosta glistened with Christmas decorations.

Gaiši mirgojošas gaismas un lielas eglītes uzlaboja noskaņu, bet pasažieru rindas bija nemierīgas.

Bright twinkling lights and large Christmas trees uplifted the mood, but the passenger queues were restless.

Jānis ar Kristīni stāvēja rindā, cerot uz mājās aizbraukšanu uz Ziemassvētkiem.

Jānis and Kristīne stood in line, hoping to get home for Christmas.

Viņi abi bija domīgi.

They were both pensive.

Jānim svētki bez ģimenes nevarēja būt iedomājami.

For Jānis, the holidays were unimaginable without family.

"Tāds putenis... Cik ilgi tās lidmašīnas vēl kavēsies?" Jānis nervozi prasīja.

"Such a blizzard... How long will those planes be delayed?" Jānis asked nervously.

Viņa rokas bija apslēptas siltās dūraiņās, bet sirds pukstēja baiļu pilnā ritmā.

His hands were hidden in warm mittens, but his heart was beating with a rhythm full of fear.

Viņam bija bail, ka viņi nevarēs aizlidot.

He was afraid that they wouldn't be able to fly.

Kristīne papurināja galvu un uzlika rokas uz Jāņa pleciem.

Kristīne shook her head and placed her hands on Jānis's shoulders.

"Viss būs labi," viņa smaidīja.

"Everything will be fine," she smiled.

"Mēs to izdarīsim kopā. Turies."

"We'll do it together. Hang in there."

Pēkšņi parādījās Elza, smaidīga, bet acīm redzami nogurusi.

Suddenly, Elza appeared, smiling but visibly tired.

Viņas formastērps bija nevainojams, bet sejā nolasījās dienas nogurums.

Her uniform was impeccable, but the fatigue of the day was clear on her face.

"Labdien, kā varu palīdzēt?" viņa jautāja ar draudzīgu balsi.

"Good afternoon, how can I assist you?" she asked in a friendly voice.

"Lūdzu, vai ir kāda iespēja, ka mēs tomēr varētu tikt uz šo lidojumu?" Kristīne lūdzoši jautāja.

"Please, is there any chance we might still get on this flight?" Kristīne asked pleadingly.

Elza paskatījās datorā un uz brīdi sastinga.

Elza looked at the computer and froze for a moment.

"Jūs esat laimīgi. Kāds rezervējums tikko atcēlās," viņa smaidot paziņoja.

"You are lucky. A reservation just got canceled," she announced with a smile.

"Divas sēdvietas pēdējā lidmašīnā uz mājām."

"Two seats on the last flight home."

Jānis atviegloti izelpoja, pieķeroties Kristīnei un smaidot no ausīm līdz ausīm.

Jānis exhaled with relief, clutching Kristīne and smiling from ear to ear.

"Paldies! Jūs izglāba Ziemassvētkus," viņš sajūsmināti sacīja Elzai.

"Thank you! You saved Christmas," he said excitedly to Elza.

Ceļojuma laikā lidmašīnā Jānis apskatījās pa logu.

During the flight, Jānis looked out the window.

Balta sniega sega pārklāja visu skatu.

A white blanket of snow covered the entire view.

Viņš sēdēja, turot Kristīnes roku.

He sat holding Kristīne's hand.

"Zini, esmu iemācījies, ka reizēm jāmācās būt pacietīgam," viņš čukstēja.

"You know, I've learned that sometimes you have to learn to be patient," he whispered.

Kristīne pasmaidīja un pabužināja viņa matus.

Kristīne smiled and ruffled his hair.

"Tā ir dzīve. Bet, kopā mēs to varam," viņa sacīja, ērti atgāžoties sēdeklī.

"That's life. But, together, we can do it," she said, leaning back comfortably in the seat.

Kad lidmašīna nosēdās, Rīgas lidosta bija kā Ziemassvētku brīnums.

When the plane landed, Rīgas airport was like a Christmas miracle.

Jānis un Kristīne vēlreiz pateicās Elzai un devās uz izeju.

Jānis and Kristīne thanked Elza once again and headed toward the exit.

Viņi skatījās viens otram acīs, zinot, ka šos Ziemassvētkus viņi izjutīs vairāk nekā jebkad agrāk.

They looked into each other's eyes, knowing that they would feel these Christmases more than ever before.

Un bez stresa un satraukuma viņi priecājās, ka ir kopā, jo tieši tas bija viņu īstais dāvinājums.

And without stress and worry, they rejoiced that they were together, because that was their true gift.