Skola bija aizņemta gatavojoties skolēnu padomes vēlēšanām.

The school was busy preparing for the student council elections.

Skolā valdīja īpaša atmosfēra – ziemassvētku un Jaunā gada noskaņās.

A special atmosphere reigned in the school—immersed in the spirit of Christmas and New Year.

Gaišie, sniegā klātie logi un skolēnu krāsainie plakāti pie sienām padarīja telpu priecīgu un cerību pilnu.

The bright, snow-covered windows and the students' colorful posters on the walls made the room joyful and full of hope.

Rūta stāvēja pie sienas, vērojot rosību apkārt.

Rūta stood by the wall, observing the activity around her.

Viņa bija trausli ieskauta Ilzes siltajā ķermenī, kas viņai piedāvāja mieru.

She was gently encircled by Ilze's warm presence, offering her peace.

"Atceries, Rūta," Ilze čukstēja, "tev tikai jātic pašai sev.

"Remember, Rūta," Ilze whispered, "you just have to believe in yourself."

"Jānis, otrais kandidāts, stāvēja pāris metrus tālāk un dalīja savus skaidri drukātos plakātus par gaidāmo balli.

Jānis, the second candidate, stood a few meters away, handing out his clearly printed posters about the upcoming dance.

Viņa smaids izstaroja pašpārliecinātību, ko tūlīt uzņēma visi, kas iegriezās vēlēšanu zālē.

His smile radiated confidence that was immediately adopted by everyone who entered the election hall.

Rūtai likās, ka zāle pamirgo Jāņa virzienā.

Rūta felt as if the room flickered in Jānis' direction.

Bet viņa saprata, ka jārunā no sirds.

But she understood that she had to speak from the heart.

Vēlēšanas rīts bija pienācis.

The election morning had arrived.

Telpa bija pilna skolēnu, kuri gaidīja kandidātu uzstāšanos.

The room was full of students awaiting the candidates' speeches.

Rūta jutās uztraukta, bet Ilze viegli pieskārās viņas elkonim.

Rūta felt nervous, but Ilze gently touched her elbow.

"Tu to vari.

"You can do it."

"Kad Rūtas kārta pienāca, viņa spērās pie mikrofona un iesāka: "Jaunais gads ir jauns sākums.

When it was Rūta's turn, she stepped up to the microphone and began: "The New Year is a new beginning."

" Viņa izstaroja siltu smaidu.

She radiated a warm smile.

"Es ticu, ka visi mēs varam panākt pozitīvas pārmaiņas mūsu skolā," viņa turpināja.

"I believe we can all achieve positive changes in our school," she continued.

Viņas balss bija kluss, bet pārliecināts.

Her voice was quiet but confident.

Skolēni klausījās.

The students listened.

Viņa runāja par idejām, kā uzlabot mācību vidi, par to, kā kopā svinēt sasniegumus, un kā Jaunais gads ir laiks izaugsmei.

She spoke about ideas for improving the learning environment, about celebrating achievements together, and how the New Year is a time for growth.

Vārdi un sirsnība, ar kādu viņa runāja, lēnām iekaroja sirdis.

The words and sincerity with which she spoke slowly won over the hearts.

Pēc vēlēšanām tika sāktas balsu skaitīšanas.

After the elections, the vote counting began.

Rūta, turot Ilzes roku, juta, kā sirds dauzās.

Rūta, holding Ilze's hand, felt her heart racing.

Darbinieki pasludināja: "Skolēnu padomes prezidente ir Rūta!

The staff announced: "The student council president is Rūta!"

" Viņa bija pārsteigta, ka tas bija noticis.

She was surprised it had happened.

Rūta ieslīga Ilzes jauktajā apskāvienā, jūtoties atbrīvota un priecīga.

Rūta sank into Ilze's embrace, feeling relieved and joyful.

Viņas pārliecība bija atalgota.

Her confidence had been rewarded.

Un tagad, vairāk nekā jebkad, viņa zināja: viņas balss ir vērtīga.

And now, more than ever, she knew: her voice is valuable.

Skolas gaitenī, Rūta un Ilze soļoja pretim jaunajam gadam pilnas cerību un gatavas kāpt pāršķirto lapu.

In the school corridor, Rūta and Ilze walked toward the new year full of hope and ready to turn the page.