Gustavs stāv pie Mezotnes pils loga, vērojot, kā sniegpārslas krīt lejup virs parka.

Gustavs stood by the window of Mežotne Castle, watching the snowflakes fall down over the park.

Bijis auksts ziemas vakars, un viņa sirds pukstēja ar satraukumu un cerībām.

It was a cold winter evening, and his heart was beating with excitement and hope.

Jaunais gads bija tepat blakus, un viņš vēlējās, lai šīs svinības būtu nevainojamas.

The New Year was just around the corner, and he wished for these celebrations to be flawless.

Pils zālēs valdīja svētku gars.

A festive spirit reigned in the castle halls.

Sveces dega uz garajiem ozolkoka galdiem, kurus Gustavs bija pārklājis ar baltām galdautiem un rotājis ar kārbiņām ar sarkanajām dzērvenēm un egļu zariem.

Candles burned on the long oak tables, which Gustavs had covered with white tablecloths and decorated with small boxes of red cranberries and spruce branches.

Gaiss smaržoja pēc kanēļa un piparmētru tējas.

The air smelled of cinnamon and peppermint tea.

Gustavs vēlējās, lai ciemiņi justos kā laika mašīnā, ceļojot atpakaļ uz senākiem laikiem.

Gustavs wanted the guests to feel like they were in a time machine, traveling back to ancient times.

Bet tad dzirdēja bēdas ziņas.

But then he heard troubling news.

Vētras dēļ ceļi kļuvuši bīstami, un viesi kavējās.

Due to the storm, the roads had become dangerous, and guests were delayed.

Gustavs saprata, ka viņam jābūt radošam.

Gustavs understood that he had to be creative.

Viņš savāca dažus vēsturiskus priekšmetus no pils – vecu grāmatu, sudraba kausu, viduslaiku gardēnu – un sāka veidot stāstus ap tiem.

He gathered some historical artifacts from the castle – an old book, a silver goblet, a medieval tapestry – and began to create stories around them.

Katrs priekšmets lika iedarbināt ciemiņu iztēli, un zāle atdzīvojās ar smiekliem un pārsteiguma saucieniem.

Each item sparked the guests' imagination, and the hall came alive with laughter and exclamations of surprise.

Drīz vien pienāca pusnakts, bet tad notika kas neparedzēts – elektrība pazuda.

Soon it was midnight, but then something unexpected happened – the electricity went out.

Pils apklusa, vienīgi sveču gaisma šķita pasakaina ēnā skapju dzīlēs.

The castle fell silent, only the candlelight seemed magical in the shadows of the cupboards.

Tagad Gustava prasmēm bija jāizpaužas visā pilnībā.

Now Gustavs's skills had to fully manifest.

Viņš aizdedzināja vairāk sveču un kopā ar viesiem veidoja loku ap kamīnuguni.

He lit more candles and, together with the guests, formed a circle around the fireplace.

"Sāksim skaitīt," viņš ierosināja ar kustīgu smaidu.

"Let's start counting," he suggested with a playful smile.

Un tā viņi saskaitīja – desmit, deviņi, astoņi – sirdspukstu ritmā, nevis pulksteņa zvanos.

And so they counted – ten, nine, eight – in the rhythm of heartbeats, not the chimes of a clock.

Kad viņi nokļuva līdz nullei, zāle piepildījās ar roku plaukšķiem un apskāvieniem, kas svinēja iekaisīgo jauno menu.

When they reached zero, the hall filled with applause and hugs, celebrating the fiery new menu.

Šajā gadā Gustavs saprata, ka dzīvei nav nepieciešama strikta plānošana, lai to izbaudītu.

This year, Gustavs realized that life doesn't require strict planning to enjoy it.

Spontanitāte devusi Jaunajam gadam jaunu jēgu un sirdsapziņā viņš jutās bagātāks, atvērtāks jaunām pieredzēm.

Spontaneity had given New Year a new meaning, and in his heart, he felt richer, more open to new experiences.

Viņš klusi pasmaidīja pats sev, ar jaunu cerību vērojot spožo sveču liesmu.

He quietly smiled to himself, watching the bright candle flame with renewed hope.