Raimonds mostās, kad pirmais ziemas rīts lēnām apgaismoja drūmo Rīgas ainu.

Raimonds awoke as the first winter morning slowly illuminated the grim scene of Rīga.

Viņš vilkās pie loga, caur saplaisājušiem stikliem vērojot klusās ielas.

He dragged himself to the window, observing the silent streets through the cracked glass.

Ziemas vienmēr bija klusas kopš Postāzijas.

Winters had always been quiet since Postāzija.

Tikai kraukļi vairs klaigāja, pārtraucot sirdi plosošo klusumu.

Only the crows continued to caw, breaking the heart-wrenching silence.

Raimonds bija vienatnē ilgu laiku.

Raimonds had been alone for a long time.

Jaunie gadi bija aiz muguras, atstājot vienīgi atmiņas par zaudētajiem.

His youthful years were behind him, leaving only memories of the lost.

Taču šajā rītā kaut kas bija atšķirīgs.

But this morning, something felt different.

No St. Pētera baznīcas drupām atkal skanēja mistisks signāls.

Once again, a mysterious signal was echoing from the ruins of St. Peter's Church.

Viņš pirmo reizi to dzirdēja pirms nedēļas.

He had first heard it a week ago.

Tas bija vāji, bet Raimonds, kā vecs radio inženieris, saprata, ka signālu nevajadzētu ignorēt.

It was faint, but Raimonds, being an old radio engineer, understood that the signal shouldn't be ignored.

Iespējams, citi cilvēki bija izdzīvojuši.

Perhaps other people had survived.

Viņš saprata, ka ceļojums būs bīstams.

He understood that the journey would be dangerous.

Rīgas ielas bija drupas un briesmas no konkurējošām scavenger grupām.

The streets of Rīga were ruins and perilous with competing scavenger groups.

Bet viņš nespēja būt vienaldzīgs.

But he couldn't remain indifferent.

Bija laiks uzticēties sev.

It was time to trust himself.

Raimonds sapakoja visvairāk nepieciešamos pārtikas produktus un rīkus.

Raimonds packed the most necessary food supplies and tools.

Viņa ceļojums sākās.

His journey began.

Raimonds gāja cauri sniega segtām ielām, izvairīdamies no sabrukušām ēkām.

Raimonds walked through the snow-covered streets, avoiding the collapsed buildings.

Brīžiem apkārtējais klusums lika viņam šaubīties, bet doma par iespēju satikt izdzīvojušos iedvesa jaunu cerību.

At times, the surrounding silence made him doubt, but the thought of possibly meeting survivors inspired new hope.

Tuvojoties St. Pētera baznīcas drupām, sirds tam dauzījās.

As he approached the ruins of St. Peter's Church, his heart pounded.

Viņš uzmanīgi lēnā tempā kāpa pa kāpnēm, katru soli novērtējot, lai neiekrīt nejauks slazds.

He cautiously climbed the stairs at a slow pace, assessing each step to avoid falling into a nasty trap.

Augšā, augšējā stāvā, viņš atrada vāju darboties radio raidītāju.

Upstairs, on the top floor, he found a weakly functioning radio transmitter.

Tas bija vecs un nolietots, bet vēl darbojās.

It was old and worn out, but it still operated.

Raimonds stāvēja dilemma priekšā.

Raimonds faced a dilemma.

Vai izslēgt raidītāju, lai taupītu enerģiju, vai palielināt signālu un cerēt uz atbildi?

Should he turn off the transmitter to save energy, or amplify the signal and hope for a response?

Pārdomājot, viņš izlēma riskēt un pastiprināt signālu.

After contemplating, he decided to take the risk and strengthen the signal.

Viņš iejusties darbā, kā bija darījis agrāk, viņa rokas pirkstu muskuļi pārslēdzot senatnīgus kloķus un iestatījumus.

He immersed himself in the work, just as he had done in the past, his hands adeptly adjusting ancient levers and settings.

Pēkšņi, kad viņš jau bija darījis savu darbu, caur auksto ēteru attālināti sāka skanēt distants balss.

Suddenly, as he finished his work, a distant voice began to echo faintly through the cold airwaves.

Tas bija vāji dzirdams, bet tas bija signāls.

It was barely audible, but it was a signal.

Kāds atbildēja.

Someone replied.

Raimonds uzreiz sajuta sirsnīgu siltumu.

Raimonds immediately felt a heartfelt warmth.

Viņa cerība bija atmaksājusies.

His hope had paid off.

Raimonds nostājās pie loga, skatoties pār Rīgu.

Raimonds stood by the window, looking over Rīga.

Vairs viņš nebija tik viens.

He was no longer so alone.

Bija sācies kaut kas jauns.

Something new had begun.

Viņš bija gatavs atgriezties pie cilvēkiem, kopīgi uzveikt šos grūtuvēju laikus.

He was ready to return to people, to collectively overcome these difficult times.

Ieskanēja jauns dzīvības puls, kaut arī skanēja tikai radio viļņos.

A new pulse of life sounded, even if it only resonated through radio waves.

Raimonds saprata, ka ir cerība un nozīme arī viņa nākotnei.

Raimonds realized there was hope and meaning for his future.