Aiz manām acīm plešas balta un auksta pasaule.

Behind my eyes, a white and cold world stretches out.

Klusa, bez dzīvības.

Quiet, lifeless.

Latvijas ainavas ir vietām pazīstamas, bet tagad tās klāj ledus un sniegs.

The landscapes of Latvija are familiar in places, but now they are covered with ice and snow.

Pasaules gals atnāca negaidīti, atstājot tikai dažus izdzīvojušos, kas mēģina atrast jaunus veidus, kā dzīvot.

The end of the world came unexpectedly, leaving only a few survivors trying to find new ways to live.

Andris, Ieva un Jānis stāv kopā, vējš auro ap viņu sejām.

Andris, Ieva, and Jānis stand together, the wind howling around their faces.

Andris stingri tur rokās karti.

Andris firmly holds a map in his hands.

Uz tās ir atzīmēts drošs patvērums, vieta, kur varētu sākt no jauna.

On it, a safe haven is marked, a place where they could begin anew.

Viņš vēlas šo vietu atrast, lai viņi visi varētu atjaunot dzīvi, kur valdītu siltums un draudzība.

He wants to find this place so they can all renew life where warmth and friendship would prevail.

"Rīt mēs šķērsosim ezeru," Andris paziņo.

"Tomorrow, we will cross the lake," Andris announces.

Viņam ir jāveic grūts lēmums.

He has to make a tough decision.

Šī saīsinātā ceļa izmantošana ir riskanta, bet laiks ir svarīgs.

Using this shortcut is risky, but time is of the essence.

Ar katru dienu pārtika kļūst arvien mazāk.

With each passing day, food becomes increasingly scarce.

Nākamajā rītā viņi sāk ceļu pāri saldam, ledainam ezeram.

The next morning, they start their journey across the frozen, icy lake.

Sals kniebj vaigos, bet viss ir kluss, izņemot viņu soļus.

The frost pinches their cheeks, but everything is quiet except for their steps.

Katrs solis šķiet nedrošs, jo zem kājām krakšķ ledus.

Each step feels uncertain as the ice crackles beneath their feet.

Andris uz mirkli aiztur elpu un saņemies.

Andris holds his breath for a moment and gathers courage.

Jānis un Ieva uzticas viņam.

Jānis and Ieva trust him.

Viņi turpina ceļu lēni.

They continue their path slowly.

Bet pēkšņi - čiks!

But suddenly – crack!

Zem viņu kājām atskan plaisājošs troksnis.

A cracking sound echoes under their feet.

Ledus sāk šķelties.

The ice begins to break.

Andris ātri pieņem lēmumu.

Andris quickly makes a decision.

"Skrieniet!

"Run!"

" viņš kliedz, rādot uz priekšā esošo krastu.

he shouts, pointing to the shore ahead.

Viņi skrien, slidinoties un gandrīz krītot.

They run, sliding and nearly falling.

Jānis saķer Ievas roku, velkot viņu līdzi.

Jānis grabs Ieva's hand, pulling her along.

Plīsst ledus, kāds ietriecas un apstājas tikai tad, kad nokļūst uz cita stabila ledus.

The ice shatters as someone crashes and stops only when reaching other stable ice.

Bet tad viņi ir cauri.

But then, they are through.

Alberti aizrauj elpu, kad tie nonāk drošībā uz krasta.

The Alberti gasp for breath when they arrive safely on the shore.

Tur stāvot, viņi saprot, ka viņu resursi ir ļoti pieticīgi.

Standing there, they realize their resources are very meager.

Taču, ieraugot tālumā paceļamies dūmus no pavardiem un melnas kontūras vecajam ciemam, Andra sirds atdziest.

However, seeing smoke rising from fireplaces in the distance and black outlines of an old village, Andris's heart calms.

Viņiem ir cerība.

They have hope.

Viņi turpina ceļu uz priekšu, tagad uzmanīgāk, kopā turoties ciešāk nekā iepriekš.

They continue on, now more cautiously, holding together more tightly than before.

Jaunā pasaule šķiet pie rokas, un Andris apzinās, ka ceļš uz priekšu ir ne tikai par loģistiku un plānošanu, bet arī par uzticēšanos un draudzību.

The new world seems within reach, and Andris realizes that the road ahead is not just about logistics and planning, but also about trust and friendship.

Viņš pamāj ar galvu pārējiem, un viņi zina, ka viss vēl var mainīties uz labu.

He nods to the others, and they know that everything can still change for the better.