Vecrīga bija kā pasaka.

Vecrīga was like a fairytale.

Gaismas zilganā krāsa sildīja balto sniegu, kamēr smaidi un troksnis pildīja auksto gaisu.

The bluish light warmed the white snow, while smiles and noise filled the cold air.

Elīna un Jānis staigāja pa bruģētajām ielām.

Elīna and Jānis walked along the cobbled streets.

Abi bija saģērbušies siltos mēteļos, bet Elīna turēja Jāņa roku cieši, vēloties dot viņam siltumu un drošību.

Both were dressed in warm coats, but Elīna held Jānis's hand tightly, wishing to give him warmth and security.

Šis bija viņu pirmais gads bez abiem vecākiem kopā, un Elīna juta, ka svarīgi saglabāt mieru.

This was their first year without their parents together, and Elīna felt that it was important to maintain peace.

Jānis bija klusāks kā ierasts.

Jānis was quieter than usual.

Viņš skatījās uz apkārtējiem cilvēkiem, klausījās mūzikā, ko spēlēja kāds ielu mūziķis.

He watched the people around, listening to the music played by a street musician.

Viņa domas bija kā bangojošs jūra, bet Elīna to saprata.

His thoughts were like a turbulent sea, but Elīna understood it.

"Skat, tā eglīte!

"Look, that tree!"

" viņa uzmundrināja viņu, rādot uz lielu, rotātu egli Doma laukumā.

she encouraged him, pointing to a large, decorated tree in Doma laukums.

"Vai atceries, kā mēs agrāk te spēlējām sniegā?

"Do you remember how we used to play in the snow here?"

""Jā," smaidīja Jānis, bet viņa smaids bija viegls un mazliet skumjš.

"Yes," Jānis smiled, but his smile was soft and a little sad.

Elīna vēlējās, lai Jānis justos priecīgāks.

Elīna wanted Jānis to feel happier.

Viņa zināja, ka viņai jāpaveic kaut kas īpašs.

She knew she had to accomplish something special.

"Es zinu, ko darīsim," viņa pēkšņi noteica.

"I know what we'll do," she suddenly decided.

"Gaidīsim jauno gadu kopā ar tām vēlmēm, kuras izteiksim.

"Let's wait for the New Year together with the wishes we'll make.

Tik un tā tas ir jaunais gads!

After all, it's the New Year!"

"Viņi turpināja pastaigu, līdz atrada klusu stūri pie Līvu laukuma.

They continued their walk until they found a quiet corner by Līvu laukums.

Apstājušies pie karstvīna kioska, Elīna nopirka divas glāzes.

Stopping by a mulled wine kiosk, Elīna bought two glasses.

"Par mums," viņa teica, saskandinot glāzi ar Jāņu.

"To us," she said, clinking her glass with Jānis.

Jānis paskatījās uz māsu.

Jānis looked at his sister.

"Kādas ir tavas vēlmes?

"What are your wishes?"

" viņš jautāja.

he asked.

Elīna pagriezās pret viņu, un viņas acīs mirdzēja cerība.

Elīna turned to him, and hope shone in her eyes.

"Es vēlos, lai mēs vienmēr būtu kopā, neskatoties uz visu.

"I wish for us to always be together, despite everything."

"Bija laiks, un tūliņ sāksies galvenais.

Time was passing, and the main event was about to begin.

Pēkšņi visapkārt sāka sprāgt spožās uguņošanas.

Suddenly, bright fireworks started exploding all around.

Debesis virs Rīgas zaigoja dažādu krāsu ziediem, un jūra cilvēku plūdu rūcieni saplūda ar muzikālajām skaņām.

The sky over Rīga sparkled with flowers of various colors, and the roar of the sea of people merged with musical sounds.

Abu brāļu un māsu acis piesaistīja šis brīnums, un Elīna sajuta, ka starp viņiem nav nekādu robežu.

The eyes of the brother and sister were captivated by this wonder, and Elīna felt that there were no boundaries between them.

Viņas sirds bija mierīga, un viņa apzinājās, ka kopā viņi var pārvarēt visu.

Her heart was calm, and she realized that together they could overcome anything.

Jānis izplūda smaidā.

Jānis broke into a smile.

"Kas būs ar tevi, Elīna?

"What about you, Elīna?"

" viņš klusi prasīja.

he asked quietly.

Elīna atbildēja, raugoties krāšņajās debesīs.

Elīna replied, gazing at the splendid sky.

"Es laimējos.

"I'm fortunate.

Tāds jau ir dzīves ceļš.

That's the path of life.

Viss mainās, un mums jāmainās tam līdz.

Everything changes, and we must change with it."

”Kad debesis kļuva tumšas un pirotehnika beidzās, Jānis juta, ka rūpes izgaist.

When the sky became dark and the fireworks ended, Jānis felt that his worries faded away.

Viņš bija pateicīgs par māsas stipro roku.

He was grateful for his sister's strong hand.

Elīna debesis bija atvērušas jauna gada ceļam.

Elīna had opened the sky for the New Year's journey.

Abi devās prom no pūļa un atkal iegrimta klusumā, taču tajā vienā brīdī viss izskatījās gaišāks.

They walked away from the crowd and were immersed in silence again, but in that one moment, everything seemed brighter.

Tagad viņi bija gatavi sadzīvot ar pārmaiņām un veidot jaunas atmiņas paši savā veidā.

Now they were ready to live with the changes and create new memories in their own way.