Rīgas ziemas vakars ieskauj Ļubānas ielas kopmītņu logus.

A Rīgas winter evening envelops the dormitory windows on Ļubānas Street.

Šur tur mirdz mazās uguntiņas, draudzīgi sveicinādamas jauno gada sākumu.

Here and there, small lights shimmer, warmly greeting the start of the new year.

Viktors sēž kopmītnes istabiņā; viņa galda lampa kasta dzintara gaismā papīra kalnu.

Viktors sits in a dorm room; his desk lamp casts the paper mountain in amber light.

Kaut kas viņu traucē.

Something is bothering him.

Inese, viņa istabas biedrene, nav atgriezusies pēc ziemas brīvlaika.

Inese, his roommate, has not returned after the winter break.

Viktoru pazina kā klusu puisi, kurš reti uzņēma sarunas ārpus klasēm.

Viktors was known as a quiet guy who rarely engaged in conversations outside of classes.

Bet tagad kaut kas viņu urda, un šī tumšā ziema liek viņam vēl vairāk uztraukties.

But now, something is gnawing at him, and this dark winter only heightens his anxiety.

Starp grāmatām un Ineses savirknētajiem ceļojumu suvenīriem viņš atrod mazu zīmīti aiz sveces turētāja.

Among the books and Inese's lined-up travel souvenirs, he finds a small note behind the candle holder.

Tajā ir rakstīts: “Dzīve ir piedzīvojums, un tā gaida mani aiz parastā ceļa.”

It says: "Life is an adventure, and it waits for me beyond the ordinary path."

"Tas nav veids, kā Inese parasti sazinās," Viktors domā.

"That's not how Inese usually communicates," Viktors thinks.

Taču viņš saprot, ka tas ir aicinājums.

Yet he realizes it's a calling.

Šī neparastā zīmīte ir viņa pirmais pavediens.

This unusual note is his first clue.

Viņš pieceļas, sajūta dīvainu drosmi.

He stands up, feeling a strange courage.

Varbūt viņa draugs Egils, kurš bija tuvs draugs Inesei, zina vairāk.

Perhaps his friend Egils, who was a close friend to Inese, knows more.

Sniegs pilsētā ir mīksts un dziļš, kad Viktors ierodas Egila istabā.

The snow in the city is soft and deep as Viktors arrives at Egils' room.

Viņš sakopo spēkus un klusi klauvē.

He gathers his strength and knocks quietly.

Egils atver, smaidot, ar tējas krūzi rokās.

Egils opens the door, smiling, with a cup of tea in hand.

"Sveiks, Viktors!" viņš saka.

"Hello, Viktors!" he says.

Bet tad viņa seja kļūst nopietna, kad Viktors piemin Inesi un viņas pazušanu.

But then his face becomes serious when Viktors mentions Inese and her disappearance.

"Es zinu tik daudz, cik tu, bet es redzēju viņu pirms svētkiem pie Jelgavas tirgus," Egils saka, viņa balss cerīga.

"I know as much as you do, but I saw her before the holidays at the Jelgavas market," Egils says, his voice hopeful.

"Jelgavā ir vecais mājas, kurā Inese agrāk devās, kad gribēja paslēpties no pilsētas."

"In Jelgava, there's an old house where Inese used to go when she wanted to hide from the city."

Viktors nolemj doties turp.

Viktors decides to go there.

Jelgavas vecpilsētas šaurās ieliņas ved uz balti sarmaino lauku masīvu.

The narrow streets of Jelgava's old town lead to a frost-covered field expanse.

Viņš atrod māju, par kuru runāja Egils: veca, nožuvusi un izceļas starp svaigi apmetinātām, ēnainām celtnēm.

He finds the house Egils talked about: old, weathered, and standing out among freshly plastered, shadowy buildings.

Viņš klauvē pie durvīm un no tās atveras Inese, satraukta un piesarmojusi no aukstuma.

He knocks on the door, and Inese opens it, anxious and frost-nipped from the cold.

"Ak, Viktors, tu mani atradi!" viņa iesaucas.

"Oh, Viktors, you found me!" she exclaims.

"Es gribēju piedzīvojumu.

"I wanted an adventure.

Devos ceļojumā, kuras neplānoju.

I went on a journey I hadn't planned.

Rīt bijušeju atgriezties," viņa paskaidro.

I intended to return tomorrow," she explains.

Viktors ir atvieglots, un viņa sirds kļūst mazliet smagāka; viņa draudzene ir droša un turklāt, kopā ar Inesi, viņš saprot, ka spēj saņemties meklēt palīdzību, kad nepieciešams.

Viktors is relieved, and his heart becomes a little lighter; his friend is safe, and moreover, alongside Inese, he realizes that he can muster the courage to seek help when needed.

Pēc tam Viktors kļūst daudz atvērtāks pret citiem.

Afterwards, Viktors becomes much more open towards others.

Kad viņi atgriežas Rīgā, viņš redz pilsētu no jauna skatupunkta – pilnu ar draudzību un piedzīvojumiem.

When they return to Rīga, he sees the city from a new perspective – full of friendship and adventures.

Inese smaida viņam kopā ar Egilu un viņu jaunajiem draugiem, ko satikuši meklējumu laikā, un visi kopā skaitra jaunumus par nākamajiem piedzīvojumiem.

Inese smiles at him along with Egils and their new friends, who they met during the search, and together they eagerly discuss news of upcoming adventures.