Pavasara vējš iešalca logu plaisās, piepildot lielo ģimenes māju ar svaiguma devu.

The spring wind howled through the window cracks, filling the large family home with a breath of freshness.

Šajā pavasara rītā gaisā virmoja gaidoša enerģija, jo bija Lieldienas – laiks, kad visa ģimene sanāk kopā.

On this spring morning, the air was filled with an expectant energy because it was Easter—a time when the whole family comes together.

Mājā smaržoja pēc pavārēm sagatavotajām pashām un kuličiem, un uz garā ēdamgalda lepni stāvēja dažādu krāsu olas.

The house smelled of pashas and kuliči prepared by the cooks, and the long dining table proudly displayed variously colored eggs.

Raimonds stāvēja viesistabā, skatoties ārā pa logu.

Raimonds stood in the living room, looking out the window.

Viņš bija tas, uz kuru visi paļāvās, kas gaidīja, ka uzturēs kārtību ģimenē.

He was the one everyone relied on, expected to maintain order in the family.

Bet šodien viņa sirds šķita mazliet smagāka nekā parasti.

But today, his heart felt a little heavier than usual.

Viņa māsa, Liene, sēdēja blakus virtuves galdam ar krāsainu olu grozu sev priekšā.

His sister, Liene, sat by the kitchen table with a basket of colorful eggs in front of her.

Viņas acīs bija nemiers.

There was unease in her eyes.

Tajās sāpēja noslēpums, kas tikko bija nācis gaismā.

A secret that had just come to light hurt within them.

Nesaprotamas ziņas bija pieripojušas pie viņas kā pāliņu un satraukušas prātu.

Unfathomable news had reached her like a tidal wave, disturbing her mind.

Kaut kur rūļa dokumentos viņa atrada pierādījumu, ka viņu vecāki bija atstājuši kaut ko ļoti vērtīgu tikai Raimondam.

Somewhere in a roll of documents, she found evidence that their parents had left something very valuable only to Raimonds.

Līdz šim Liene uzskatīja, ka viņa un Raimonds bija vienlīdzīgi – saistīti ar maigām saiknēm un atmiņām no bērnības.

Until now, Liene believed she and Raimonds were equals—connected by tender ties and childhood memories.

Taču pēkšņi viņa kļuva par tikai novērotāju ģimenes pēctecībā.

But suddenly, she became just an observer in the family's succession.

Viesistabā Raimonds zināja, ka viņa kļuva auksta.

In the living room, Raimonds knew she had grown cold.

Viņš uzmeta skatu uz galdu, kur atradās simtām izrotātu Lieldienu olu, un domāja, kā līdzsvarot šo samezgloto situāciju.

He glanced at the table, where hundreds of decorated Easter eggs lay, and thought about how to balance this tangled situation.

Viņš vairs nevarēja aizbēgt.

He could no longer escape.

Bija jāmelo, jāriskē, vai jāsaka viss, kā ir.

He had to lie, take a risk, or tell the whole truth.

Tiklīdz ģimene uzsāka svinēt Lieldienu maltīti, sajūtot sirsnību un vecvecāku prieku, Liene beidzot izsacījās.

As soon as the family began to celebrate the Easter meal, feeling the warmth and joy of the grandparents, Liene finally spoke out.

Visi nogura no atsaucēm un parādījās cita patiesība.

Everyone grew weary of the allusions and another truth emerged.

Viņa nespēja vairs klusēt.

She could no longer remain silent.

"Raimond," viņa sacīja, un cilvēki apklusa, "es zinu par vecāku vēstuli.

"Raimond," she said, and the room fell silent, "I know about the letter from our parents.

Es zinu, ko viņi tev atstāja.

I know what they left you."

"Raimonds piecēlās, izjūtot acis uz sevis.

Raimonds stood up, feeling the eyes upon him.

Tas bija brīdis, kuru viņš nebija cerējis.

It was a moment he hadn't hoped for.

Viņa balss izskanēja izteikti klusa, bet nelokāma: "Jā, Liene, tas ir taisnība.

His voice sounded distinctly quiet but unwavering: "Yes, Liene, it's true.

Bet es vēlos, lai tu zinātu, ka man tas nekad nebija svarīgi vienkārši tāpēc, ka es biju pirmais.

But I want you to know it never mattered to me simply because I was the first.

Es vēlos, lai mēs to sadalem kopā.

I want us to share it together."

"Zāles draudzīgā atmosfēra atkal atgriezās.

The friendly atmosphere returned to the room.

Pēc visas spriedzes Liene saprata, ka viņas brālis nevēlējās noslēpt patiesību.

After all the tension, Liene understood that her brother didn't want to hide the truth.

Kaut kas izmainījās.

Something changed.

Viņa pieņēma viņa piedāvājumu, sirsnīgi aplūkojot sauli, kas svinēja atkal atgūto ģimenes vienotību.

She accepted his offer, warmly gazing at the sun that celebrated the regained family unity.

Un tā, lai arī sākumā situācija šķita sarežģīta, Lieldienu galda klēpī viņi atkal sajuta piederību.

And so, although the situation initially seemed complicated, at the Easter table, they felt a sense of belonging once again.

Te viss sāka no jauna – atvērtākiem, godīgākiem un pārliecinātākiem par kopīgās nākotnes veidošanu hand arību.

Here, everything began anew—more open, honest, and confident about building a shared future together.