Rīgā, ziemas rītā, Maija un Rihards gāja pa sniegotu ielu uz skolu.

In Rīga, on a winter morning, Maija and Rihards walked along a snowy street to school.

Viņu elpa veidojās kā mazs mākonis aukstajā gaisā, kad viņi runāja un smējās.

Their breath formed little clouds in the cold air as they talked and laughed.

Apkārtējās mājas bija kā mazs pasaku ciemats, ar sniegu nokritušiem pagalmiem un eglēm, ko pušķoja vītņu rotājumi, kas vēl atgādināja nesen pagājušos svētkus.

The surrounding houses resembled a small fairy tale village, with snow-covered yards and fir trees adorned by garland decorations, reminiscent of the recently passed holidays.

Pēc garā ziemas brīvlaika viņi atkal bija gatavi mācībām.

After the long winter break, they were ready for studies again.

Maija centās neatpalikt no izcilajām atzīmēm, kas viņai bija tik svarīgas.

Maija tried to keep up with the excellent grades that were so important to her.

Bet viņai galvā skraidīja arī domas par mākslas konkursu, kas būtu jau drīz.

However, thoughts about an art contest that would be soon also darted through her mind.

Rihards, savukārt, plānoja aizraujošu sniega kaujas turnīru kopā ar klasesbiedriem.

Rihards, on the other hand, was planning an exciting snowball fight tournament with his classmates.

Tas bija viņa veids, kā atgriezties skolas režīmā un saliedēt visus vienā jautrā pasākumā.

It was his way to get back into the school routine and bring everyone together in a fun event.

"Es domāju, mēs varētu sākt ar mazām komandām," Rihards sacīja, plānojot turnīru.

"I think we could start with small teams," Rihards said, planning the tournament.

"Bet daži saka, ka ir pārāk auksti.

"But some say it's too cold."

"Maija piekrita, ka laiks bija drēgns, bet redzot Riharda entuziasmu, viņa piedāvāja palīdzēt.

Maija agreed that the weather was chilly, but seeing Rihards' enthusiasm, she offered to help.

Tā bija arī iespēja izrauties no grāmatām un smelties jaunas idejas priekš gleznojumiem.

It was also an opportunity to take a break from books and gather new ideas for her paintings.

Viņa priecājās par iespēju piedalīties, cerot ka ziemas prieki iedvesmos viņas mākslu.

She was delighted at the chance to participate, hoping that the joys of winter would inspire her art.

Ar Maijas atbalstu Rihards atrada ieviesienu — sniega kaujas notiks pēc stundām, lai neatņemtu nevienam laiku no svarīgajiem mājas darbiem.

With Maija's support, Rihards found a solution — the snowball fight would take place after school hours, so it wouldn't take away any important homework time from anyone.

Viņš arī pārliecināja citus klasesbiedrus piedalīties, solot siltu kakao visiem, kas ierastos.

He also convinced other classmates to join, promising warm cocoa to all who would attend.

Turnīra diena pienāca ātri.

The tournament day arrived quickly.

Skolas pagalmā pulcējās bērni, smiedamies un sacenšoties.

Children gathered in the schoolyard, laughing and competing.

Maija metās iekšā jautrībā, kura nekad nepiemirsa, ko vinteris var sniegt.

Maija dove into the fun, never forgetting what winter could offer.

Kamēr sniegpika lidoja pa gaisu, viņa ieraudzīja skatus, kas vēlāk kļuva par centra elementu viņas gleznā — smiešanos, spēli un draudzību baltajā neaptvertībā.

As snowballs flew through the air, she saw scenes that later became the central element of her painting — laughter, play, and friendship in the white expanse.

Kad turnīrs beidzās, un kakao krūzes kūpēja viņu rokās, Maija saprata, ka šo mirkļu skaistums būtu viņas noslēpums panākumam.

When the tournament ended, and the cocoa cups steamed in their hands, Maija realized that the beauty of these moments would be her secret to success.

Viņa steidzās mājup, lai gleznotu.

She hurried home to paint.

Viņas darbs — attēls, kas mirdzēja ar ziemas baltumu un draugu sejām, iesniegts konkursā.

Her work — an image glowing with the whiteness of winter and the faces of friends — was submitted to the contest.

Pēc dažām nedēļām rezultāti bija klāt.

A few weeks later, the results came in.

Maijas glezna uzvarēja.

Maija's painting won.

Viņa saprata, ka spējas un draudzība bija divas puses, kuras viņu virzīja uz priekšu.

She realized that talent and friendship were the two sides that propelled her forward.

Savukārt, Rihards, redzot, cik liels prieks bija sniega kaujas turnīrā, nolēma to padarīt par ikgadēju tradīciju, kur draudzība uzplauka pat vēsākajos laikmetos.

Meanwhile, Rihards, seeing the joy brought by the snowball fight tournament, decided to make it an annual tradition where friendship flourished even in the coldest times.

Tā bija diena, kad viņi abi apgūva jaunus skatījumus uz dzīvi.

It was a day when they both gained new perspectives on life.

Maija saprata, kā harmoniski savienot savas ieceres ar atbildībām, un Rihards uzlaboja savas organizatoriskās prasmes, izpratībā pār draudzību un kopības spēku.

Maija learned how to harmoniously combine her ambitions with responsibilities, and Rihards improved his organizational skills, understanding the power of friendship and togetherness.

Ziemas gleznā iemūžinātas mirklis viņiem abiem paliks atmiņā uz ilgiem gadiem.

The winter scene captured in the painting would remain in their memory for many years to come.