Ziemas diena bija klāta sniega baltumā Rīgas ielās.

The winter day was covered in the whiteness of snow on the streets of Rīga.

Kristaps gāja cauri pilsētas centram, kur cilvēki steigā pirka Valentīndienas dāvanas.

Kristaps walked through the city center, where people were hurriedly buying Valentine's Day gifts.

Tas atgādināja viņam par šodienas tikšanos ar Elzu.

It reminded him of today's meeting with Elza.

Viņš cerēja uz salabšanu pēc daudziem gadiem.

He hoped for a reconciliation after many years.

Parastais Rīgas kafejnīcas “Flower Farm” siltums pievilka viņu.

The usual warmth of the Rīga café "Flower Farm" attracted him.

Tā bija maza, bet mājīga vieta.

It was a small but cozy place.

Gaisā virmoja kafijas un ziedu aromāts.

The air was filled with the aroma of coffee and flowers.

Gariem logiem pāri slīdēja sniegpārslas, veidojot īstu ziemas pasaku.

Snowflakes slid across the tall windows, creating a true winter fairy tale.

Kristaps iekārtojās iesildītajā zālē.

Kristaps settled into the warmed hall.

Elza ieradās pāris minūtes pēc viņa.

Elza arrived a few minutes after him.

Viņa izskatījās piesardzīga, tomēr bija atnākusi.

She appeared cautious, yet she had come.

"Labdien, Kristap," viņa klusi sacīja, pūloties noslēpt satraukumu.

"Good day, Kristap," she said quietly, trying to hide her nervousness.

"Labdien, Elza," Kristaps atbildēja, jūtot, kā pagātnes atmiņas smagi ielūst šajā brīdī.

"Good day, Elza," Kristaps replied, feeling how memories from the past heavily poured into this moment.

Viņi pasūtīja kafiju un klusēja, līdz Kristaps beidzot sāka runāt.

They ordered coffee and stayed silent until Kristaps finally started to speak.

"Atceries, kā mēs bērnībā spēlējāmies sniegā?

"Do you remember how we used to play in the snow as kids?"

" Kristaps jautāja.

Kristaps asked.

"Jā," Elza atsmaidīja.

"Yes," Elza smiled.

"Tas bija mūsu mazais sniega dārzs.

"It was our little snow garden."

" Viņa mammas izveidotās sniega cepures bija kļuvušas leģendāras viņu tuvējā parkā.

Snow hats made by her mother had become legendary in their nearby park.

Kristaps turpināja: "Es tiešām ilgojos pēc tā laika, kad mums vienkārši bija jautri kopā.

Kristaps continued: "I really miss that time when we just had fun together."

" Elza nedaudz pavērās, laiļaujot smaidam izpaust savas jūtas.

Elza glanced slightly, allowing the smile to express her feelings.

Mazpamazām ledus mūsuē sharkTal nebaidoties tim iegrims pavērēji - jūtas sirds virzienā.

Gradually, the ice began to melt, letting emotions sink towards the heart.

"Es patiešām gribu salabt," Kristaps teica ar patiesu sirsnību.

"I truly want to make amends," Kristaps said with genuine sincerity.

Elza juta, ka viņa vārdi skāra sirdi.

Elza felt his words touch her heart.

"Varbūt mēs varētu sākt, ja satiekamies vairāk," Elza piedāvāja, vēloties atvērt jaunas durvis.

"Maybe we could start by meeting more," Elza offered, wanting to open new doors.

Viņu acu skatienā bija cerība un sapratne.

There was hope and understanding in their glances.

Kristaps atgriezās mājās, sajūtot maigumu.

Kristaps returned home, feeling a tenderness.

Viņš saprata, ka atklāties nav vājums, bet spēks.

He realized that opening up is not a weakness, but a strength.

Šodien viņš bija ieguvis jaunu ģimenes sākumu, ko vēlējies ilgu laiku.

Today he gained a new family beginning, something he had wanted for a long time.

Kafejnīcas gaišā atmosfēra, sniegainais logs un dzērienu siltums kļuva par viņu jauno sākumu vēstnešiem.

The bright atmosphere of the café, the snowy window, and the warmth of the drinks became the messengers of their new beginning.

Kristaps un Elza bija pirmie solis ceļā uz kopīgu nākotni.

Kristaps and Elza had taken the first step towards a shared future.